Regulāri katru nedēļu redakcija saņem sūdzības par slimnīcas tēmu. Vienā no pēdējām vēstulēm aprakstīts, kā Uzņemšanas nodaļā vairākas stundas palīdzību gaidīja, bet nesagaidīja ar “ātrajiem” atvesta paciente. Ceļš uz mūžību izrādījās īsāks par ceļu uz palātu. Citā sūdzībā kāds anonīms slimnīcas darbinieks atgādina, ka līdz šim laikam tā arī nav uzstādīts pirms pusotra gada poliklīnikas nopirktais rentgenaparāts. Dārgs, mūsdienīgs, ļoti vajadzīgs, lai mazinātu rindas, kas katru dienu veidojas poliklīnikā pie rentgena kabineta durvīm. Lieliskās topmenedžeres
(kā par pašreizējām slimnīcas valdes loceklēm izteicās mērs)
neredz neko sliktu tajā apstāklī, ka vairāk nekā gadu aparāts rūsē telpā, kas paredzēta citām, nevis noliktavas vajadzībām. Nezin kāpēc mediķi pārliecināti, ka šis jaunais aparāts arī pa kluso tiks norakstīts metāllūžņos, kā tas notika ar iepriekšējo magnētiskās rezonanses aparātu. Atgādināsim: redakcijai ir pierādījumi, ka tas tika pārdots. Nu ko te lai saka? Valstī, kur KNABs par zagšanu amatpersonu soda ar 120 latiem, zagšana kļuvusi par ienesīgu nodarbi. Un kāpēc gan ne, ja zagļi vai zagļus piesedzošās personas gan Rēzeknē, gan Latvijā kopumā ir politiķu īpaši aizsargājama suga. Par prokuroriem un citiem likumu sargātājiem šoreiz īpaši nerunāsim. Vai tad Latvijas prokuratūra ilgajā Jāņa Maizīša vai Ērika Kalnmeiera valdīšanas laikā ir vismaz pabaidījusi
likumīgos
zagļus? Ja neurķētos žurnālisti, VID Pētersones paspārnē izaudzētais zagļu astoņkājis turpinātu arī šodien audzēt taukus, aplaupot minimālās algas saņēmējus, pensionārus, jaunās ģimenes… VID korupcijas skandāls pamazām noklust. VIDā izdomātās un praksē pārbaudītās valsts izzagšanas shēmas turpinās darboties, jo… Nevar taču visus VID darbiniekus atlaist vai vienkārši pārvietot no vienas vietas uz citu. Kā žurnālistiem teica finanšu ministre, VID darbinieku rotēšana valstij izmaksāšot ap miljonu eiro… Nu ko, lai zagļi sēž, kur sēdējuši, un turpina zagt nodokļos samaksāto naudu; jaunos rentgenaparātus; Eiropas naudu, kas atvēlēta dažādiem projektiem utt… Latvijā ieviestais demokrātijas modelis sapuvis līdz serdei. Mēs ik pēc četriem gadiem ejam uz vēlēšanām, cerot, ka šoreiz jau nu gan ievēlēsim par deputātiem uzticamus un jēdzīgus cilvēkus. Un katrreiz piedzīvojam vilšanos. Tikuši siltā vietiņā, deputāti uzvedas kā dresētas pelītes, klausa un izpilda tikai lielās peles pavēles. Ne savu domu, ne savas gribas, ne savu vārdu viņiem nav. Lūk, tikai viens piemērs. Š.g. 8. aprīlī “Rēzeknes Vēstis” publicēja atklātu vēstuli, kas bija adresēta domes deputātiem Andrejam Rešetņikovam Aleksejam Stecam, Raimondam Arbidānam, Vladimiram Bogdanovam, Aleksandram Irišinam, Lidijai Ostapcevai. Īsumā atgādināsim lasītājiem tās saturu. Atklātajā vēstulē mēs jautājām, kā deputāti vērtē faktus, kas nepārprotami liecina, ka slimnīca jau sen kļuvusi par domes un slimnīcas vadībai pietuvinātu personu barotni; kāpēc tiek tērēta slimnīcas nauda veselas sabiedrisko attiecību speciālistu varzas uzturēšanai; vai deputāti zina, ka slimnīcā algu saņem vesela juristu brigāde; vai zina, ka slimnīcas autotransports tiek remontēts (vajag vai nevajag)
veiksmīgās topmenedžeres
Zeltiņas radiem piederošās firmās Preiļos. Bija arī citi jautājumi, un mēs lūdzām domes deputātus izteikt savas domas par šiem un citiem faktiem, arī par slimnīcas Uzņemšanas nodaļas darbu. Vēstuli un lūgumu atbildēt nosūtījām katram deputātam personīgi. Tas bija aprīļa vidū. Maija sākumā redakcija saņēma atbildi. Patiesībā septiņas atbildes vēstules, ko cits no cita norakstījuši (nošpikojuši?) domes deputāti A. Irišins, R. Arbidāns, A. Stecs, A. Rešetņikovs, V. Bogdanovs, L. Ostapceva. Mēs gribam iepazīstināt lasītājus ar šo atbildi. Lūk, tā.
Jūsu lūgums nav izpildāms, tā kā acīmredzami balstīts uz vairāku pārpratumu virkni.
Vispirms, atsaucoties uz “likumā noteikto laiku un kārtību”, Jums ir jābūt zināmam, ka likuma kārtība paredz iesnieguma iesniegšanu iestādē, nevis avīzes redakcijā. Turklāt šajā dokumentā ir norādāmas ziņas par iesniedzēju, kas nozīmē, vismaz vārdu un uzvārdu. Likums paredz tiesības iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja tajā nav norādīts personas vārds un tas nav parakstīts (tātad uzskatāms par anonīmu vēstuli). Es neredzu Rēzeknes iedzīvotāju vēstuli, es redzu avīzes izgriezumu. Rēzeknes iedzīvotājiem ir iespēja bez avīzes redakcijas starpniecības vērsties Rēzeknes pilsētas domē ar parakstītu iesniegumu vai arī, ja interesē konkrēta deputāta viedoklis, pieteikties uz pieņemšanu.
Pat ja neievērotu iepriekš minētos trūkumus, anonīmā vēstule nesatur konstruktīvu viedokli par uzņēmumu apvienošanas idejas trūkumiem (!!! “RV”), kas būtu vērtējami. Anonīmā vēstule satur apgalvojumus un pieņēmumus, par pašvaldības SIA “Rēzeknes slimnīca” amatpersonu koruptīvām darbībām — tas ir kompetento tiesībsargājošo iestāžu pārbaudes jautājums.
Savu politisko viedokli es paužu domes sēdēs, un tas ir publiski pieejams. Savukārt savu privāto viedokli man ir tiesības paust pēc saviem ieskatiem, izvēloties vietu un laiku, kur to darīt.
Ja mana atbilde tiks publicēta laikrakstā, lūdzu Jūs to darīt pilnā redakcijā bez jebkādām interpretācijām.
Domāju, ka šis sacerējums, ko deputāti nošpikojuši cits no cita, ir gana daiļrunīgs birokrātiskās atrakstīšanās paraugs. Un tikai pilnīgs analfabēts (nevis deputāts) var apgalvot, ka
“likums paredz iesniegumu iesniegšanu iestādē, nevis avīzes redakcijā”
. Atgādināsim deputātiem, ka pagaidām mūsu likumdevēji vēl nav pieņēmuši likumu, kas aizliegtu iedzīvotājiem sūdzēties redakcijā. Protams, deputātiem būtu patīkamāk, ja vēlētāji rakstītu nevis avīzei, bet tikai deputātiem, t.i., sūdzības par vilku adresētu pašam vilkam. Bet ne jau jūsu varā noteikt, kur un pie kā ar sūdzībām doties vēlētājiem. Tā vietā, lai viņus komandētu un pamācītu, deputātiem vajadzētu padomāt, kāpēc ar sasāpējušiem jautājumiem vēlētāji neiet uz domi, bet uz redakciju. Varbūt tāpēc, ka ir vīlušies savos priekšstāvjos, necer uz palīdzību; zina, ka jūs skatāties mutē priekšniekam; ka pat atbildi redakcijai jūsu vietā, visticamāk, sacerējis domes ierēdnis, un jūs to tikai nokopējāt, t. i., nošpikojāt cits no cita. Iznāk, ka jums sava viedokļa un savu domu nav. Vai arī jūs visi esat tā nozombēti, ka domājat pilnīgi vienādi, tik vienādi, ka sakrīt ne tikai vārdi un teikumi, sakrīt pat pieturzīmju kļūdas. Jūs rakstāt:
“Savu politisko viedokli es paužu domes sēdēs, un tas ir publiski pieejams.”
Publiski pieejams kur? Kā atzina viens no šī sasaukuma opozīcijas deputātiem, viņš neatceras gadījumu, ka triju gadu laikā pozīcijas deputāti sēdē būtu kaut vārdiņu pret kaut ko bilduši. Visi balso klusējot tā, kā balso priekšnieks
(ja es kļūdos, būšu pateicīga, ja palabosiet un norādīsiet: tādā un tādā datumā domes sēdē es paudu savu viedokli, kas bija atšķirīgs no Bartaševiča kunga viedokļa).
Un visbeidzot par jūsu nošpikotās vēstules pēdējo teikumu:
“Ja mana atbilde tiks publicēta, lūdzu jūs to darīt pilnā redakcijā bez jebkādām interpretācijām.”
Bet kā tad var interpretēt šo nošpikoto savārstījumu?! Un nav arī vajadzības kaut ko interpretēt. Lai vēlētāji redz un papriecājas, cik vienādi domā viņu ievēlētie deputāti: ne tikai domas, vārdi un pieturzīmes, bet arī kļūdas tekstā visiem vienādas. Bet kas attiecas uz slimnīcas lietām, — tur viss Bartaševiča pārziņā. Deputāti klusē kā mēli durvīs iespieduši.
Māra NIZINSKA
Komentāri