Mes, kas vuicejomēs, Stroda gramatikas vadeiti, asam praksē pōrsalīcynōjuši par tōs praktiskumu un lītdereibu. Ari jaunī autori, tū pīlītojūt, cīši ītaupeitu vysmoz sovu laiku un sovus leidzekļus. Minēšu tikai vīnu jūs kalamburu: “Munas vacuos muotes muosa muoja nu suoda.” Pīci līki burti! Tod nu pamēginoj, ciļvēceņ, koncentrētīs… Redzit, es naspēju izturēt tik nadereigu papeira izmontōšonu un tik lelu sovu ocu nycynōšonu.
Jā, myusu paaudze ir vaca. Taisneiba! Bet tys, ka myusu dorbu tematika šōsdīnas interneta brašulim ir preteiga, nav myusu vaine. Kū padareisi, tai mes uztvērem vysu nūteikūšū ap sevi, taida beja dzeive, myusu dzeive. Un tī nikas nav pīgudrōts. Cyta runa, voi jaunō paaudze tū izprūt, voi kodnavīn saprass, jo laiks tik mudri skrīn, un nōk cyta paaudze… ar sovom idejom. Kuri “naīsakļaun” jūs ideju voi uzvedeibas īrāmējumā, tī ir veceli un muļki — tai sokūt, duraki. Mes dorom sovu dorbu, asam sova laikmeta līcinīki. Kas līcynōs — un kai līcynōs — par itim jaunu vēju laikim, tys byus radzams vīn nōkūtnē.
Beja 1992. goda vosora — Pasauļa latgalīšu 1. konference. Un maņ tei beja kai… zvaigžņu stuņde! Konferences daleibnīki sajēme rokstu krōjuma “Olūts” 8. numeri, kurā beja nūdrukōta muna stōsta “Timseņa ausa” I daļa. Kai tys gadejōs? Pi manis īsaroda divejas zynōtneicas: Lidija Leikuma un Anna Stafecka — “Olūtam” napīcīšams muns garstōsts, jōīspēj leidz lelajam latgalīšu saītam.
Tō poša goda rudinī īsastōju Reigas latgalīšu bīdreibā “Trešō zvaigzne”, un tū vadeja poša Leikuma, pēc kaida laiceņa jei kliva profesore. Nasagrib dūmōt, ka latgaļu prōtu eistynī jaucēji byutu itei bīdreiba, ar kuru ari ņyule maņ lobas attīceibas. Nu jā, sōcēs tōs sovaidōs gramatikas… Bet asmu palykuse uzticeiga profesoram Strodam, es nacīšu nikaidas variacijas par volūdas vaicōjumu.
Tei “vacūs autoru problema” ir izparāta cytā Reigas “pogostā” — tymā, kur īsarūn vīn atseviški brašuli. Rōdīs, ka ari Rēzeknes Augstskūla nav bez vaines. Vysā pasaulē rysynojās “tāvu un dālu” problema, bet jaunīšu energiju vajag prast pareizi vērzeit.
Ir paaudze, kas tai vīn trīcās aplaimōt pasauli sovā latgalīšu volūdā. Patīši, grib drukōtīs, vadeit un vaļdeit tī, kuri na tikai laizōs ap Reigas mada pūdim, bet ari te, kur mōrkā vīna peileite beržās ap ūtru… Reiga pylna ar jaunom strōvom — voi tei energija nabyutu jōnūvērza atpakaļ iz Latgolu?!
Asmu aizkustynōta, ka itymā laikā Latgolā uzzīdējuse tik jauka, tik sylta dvēseleite kai Iļzeite Keiša. Paļdis! Lyudzu, rokstit ari turpmōk “Olūtam”, nasaverūt ni iz kō! Kai soka: suni rej, bet karavana īt tōļōk. Lai gon tagad radzams, ka suni na vīn rej, bet ari kūž… Tik bīžōk īgōdōsim — asam vīn celinīki iz itōs zemeites. Un padūmōsim par ceļa izvēli.
Diāna VARSLAVĀNE
(“Tāvu zemes kalendars 2015”)
Komentāri