Kā zināms, pašvaldību vēlēšanas notiks pēc deviņiem mēnešiem, 2017. gada jūnijā. Laiks vēl ir, bet daudzi pašvaldību vadītāji jau pastiprināti gatavojas: kāds krāj naudu balsu pirkšanai (Latvijā ļoti izplatīta parādība), kāds gatavo rezerves gājienus un variantus. Bet sīkākie bosiņi grābj visu, ko var: ja nu pēc vēlēšanām tādas iespējas vairs nebūs? Par iespējamiem variantiem, kā izmānīt naudu no “Rēzeknes namsaimnieka” apkalpojamo māju iedzīvotāju maciņiem, nesen stāstījām, kā piemēru minot Atbrīvošanas alejas 107. nama “nostiprināšanas” epopeju. Un tas nebūt nav vienīgais gadījums… Pašvaldības ierēdņi prot izgudrot desmitiem dažādu veidu, lai, it kā rūpējoties par iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu, piesavinātu ja ne naudiņu, tad kopējo mantu, ko ne jau viņi, pašreizējie ierēdņi, sagādājuši un pilsētas infrastruktūrā ieguldījuši. Piemēram, cenšoties samazināt pilsētnieku dzīves apstākļu uzlabošanai paredzētos tēriņus, mūsu dome sarīkoja daudzstāvu namu pagalmu aptumšošanas akciju. Ja dzīvojat Dārzu ielā vai Atbrīvošanas alejā, pagalma apgaismojuma trūkums lielas neērtības jums droši vien nesagādā. Cita lieta, ja jūsu māja atrodas kaut kur 18. Novembra ielas galā vai Vipingā… Par Vipingu parunāsim īpaši. “Mūsu mikrorajons ir vispamestākais,” saka šī rajona iedzīvotāja Marjana, “nav ne veikala, ne kioska. Pēc maizes jāiet uz Ludzas ielu, pēc avīzēm — pat uz centru, līdz universālveikalam, arī pasta kaste — tur. Tirgoties šeit neesot izdevīgi… Vismaz par autoveikalu dome varētu parūpēties, kā par nomaļajām viensētām rūpējas pagastu pārvaldes. Varēja, piemēram, ieinteresēt tirgotājus ar kādiem nodokļu atvieglojumiem, kā to dara Rīgā. Vakaros šeit tumšs. Bijušajam melioratoru kluba graustam bail garām iet.” Jāpiebilst, ka šādas tādas domes “pīrāga” druskas Meža ielas divu namu iedzīvotāji tomēr dabūjuši: bērnu rotaļlaukumu ar šūpolēm un citu aprīkojumu. Taču ne šim jaunajam, ne vēl padomju laikos ierīkotajam volejbola laukumam nebūs ilgs mūžs. To var droši apgalvot, jo “Namsaimnieks”, pildot domes sacerēto pagalmu labiekārtošanas plānu, ņēma un novāca stabu ar spuldzi, kas apgaismoja gan bērnu, gan volejbola laukumu. Sapulcējās Meža ielas namu iedzīvotāji un nolēma lūgt, lai apgaismes stabu atjauno. Devās uz “Namsaimnieku”, bet no turienes viņus sūtīja uz domes Pilsētas saimniecības pārvaldi. Taču arī domē no viņiem atgaiņājās — sak, runājiet ar to, kurš stabu novāca. Nācās atkal klanīties “Namsaimniekam”: atdodiet mums stabu. Tas nepieder ne pilsētai, ne “Namsaimniekam”, padomju vara mums to dāvināja… Taču “Namsaimnieks” atdot veco stabu nez kāpēc negribēja: Stikuta kungs centās iedzīvotājus pārliecināt, cik neizdevīgi un dārgi viņiem būšot stabu atkal uzstādīt, rakt tranšeju līdz mājai, likt kabeli… Un vispār, diez vai viņi savu veco stabu vairs atradīšot, diez vai paši spēšot uzstādīt. Ierēdnis lika saprast, ka labāk tomēr būtu izmantot “Namsaimnieka” pakalpojumus… Vai Meža ielas iedzīvotāji riskēs? Vai uzticēsies “Namsaimniekam”, zinādami, cik maksā šī uzņēmuma pakalpojumi? Un kāpēc viņiem būtu jāmaksā par stabu, kas piederēja viņiem, nevis domei vai “Namsaimniekam”, un kuru “ļoti demokrātiskās” valsts ierēdņi nu grasās pārdot viņiem par naudu. Pēc lasītāju lūguma mēs oficiāli aicināsim domi atbildēt: kur palika vecie, nomainītie dzelzsbetona stabi (tiem taču ilgs mūžs)? Vai kādas domes struktūras tos nepārdod, kaut arī par lētu naudu? Ja runājam par bērnu un sporta laukumu Meža ielā… Diemžēl tie neatrodas tās pašas Vipingas priviliģētajā teritorijā, kur dzīvo Rēzeknes kapitālistiskās sabiedrības zieds…
Māra NIZINSKA
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri