Latvijas politiķu leksikā pašreiz visvairāk lietotie vārdi ir “NATO”, “drošība”, “karš”. Politiķiem piebalso žurnālisti: robežu tuvumā manīta sveša lidmašīna; vēl kaut kur manīts kaut kāds kuģis; Vidusjūrā peld “Admirālis”; krievu bumbas nogalina sīriešus. Toties amerikāņu bumbas ir tikai konfektes, ko irākieši uzlasa un ar pateicību apēd…? Bruņošanās smogs diemžēl apņēmis mūsu valsti. Uz Latvijas galvaspilsētu cits pēc cita brauc Rietumu ģenerāļi un eksperti: konferences, samiti, apspriedes. Jābrīnās, kā visos šajos pasākumos pagūst piedalīties Latvijas politiķi. NATO apspriedē, kas šonedēļ notika Rīgā, zāle bija klausītāju pilna. Tribīnē kāpa dažādu NATO valstu pārstāvji, eksperti. Viņu leksikā visvairāk lietotie vārdi — “agresija”, “okupācija”, “aneksija”. Un rezumē: jūs te, Latvijā, sakiet paldies par to, ka ir tādi gudri ģenerāļi, kuri Latviju no briesmām pasargās. Varbūt pateicībā par šo solījumu Latvijas runas vīri — augstas amatpersonas, prezidentu ieskaitot, solīja darīt visu aizsardzības stiprināšanai. Mazliet izbrīnīja mūsu augsto amatpersonu priekšlikums pastiprināt sankcijas pret kaimiņvalsti, jo esošās vāji darbojoties: esot pie tām jau pieraduši un pielāgojušies. “Kaimiņvalstij varbūt nav tūlītēja nodoma izmantot militāru spēku pret NATO dalībvalsti, bet reģionālās spējas ir nenoliedzamas,” teica Vējonis. Viņu dedzīgi atbalstīja citi eksperti un politiķi, īpaši uzsverot, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju esot pārāk maigas, ka kaimiņvalsts esot pielāgojusies; ka arī naftas cenas (nelietes tādas!) ir stabilizējušās. Bez tam kaimiņvalsts sabiedrības lielākās daļas īpatnība esot tāda, ka tā labprāt sadzīvo ar nelielām neērtībām. Tātad jāgādā, lai neērtības būtu pēc iespējas lielākas, jānosaka stingrākas sankcijas. Un to pieprasīja tieši Latvijas politiķi… Bet vai no viņiem varēja ko citu sagaidīt? Kurš no pašreizējiem valdības vīriem ir bijis laukos, uz mirkli iegriezies zemnieku saimniecībā, parunājis ar zemnieku, kurš šodien pārdod pienu par dažiem centiem kilogramā? Vai politiķi bijuši saimniecībā, kur saimnieks spiests likvidēt ar tādām cerībām un grūtībām uzcelto fermu? Godīgi sakot, ja kāds par to tādā konferencē arī ierunātos, diez vai viņam atļautu pabeigt. Pat diezgan radikāli noskaņotos parupjā veidā nolika pie vietas Pentagona pārstāvis Maikls Karpenters: sak, viena lieta ir skatīties uz Krieviju un drebināties, cita — reāli palīdzēt NATO, piešķirot no budžeta vairāk naudas bruņojuma iegādei. Pēc šīs runas jautājumu un iebildumu klātesošajiem nebija. Bet varbūt arī nevarēja būt, jo diez vai Vējonis un citi
vanagi
ir bijuši attālākos novados zemnieku saimniecībās. Vai viņiem ir bijusi patika papētīt, kādā stāvoklī pašreiz ir Latvijas ekonomika, demogrāfija, cilvēku maksātspēja? Godīgi nodziedājuši visu pēc runasvīru ieskicētajām notīm, mūsu politiskās elites pārstāvji izklīda ar labi padarīta darba apziņu. Un kāpēc gan ne? Ja valsts (pašvaldības) ierēdnis Rīgā vai Rēzeknē algā saņem ap 1000 vai pat 2000 eiro, viņš var dziedāt pēc jebkurām notīm, ko priekšā noliek lielie politiķi vai Eiropas draugi. Bez tam, ko tur daudz runāsim — ieroču iepirkumi ir bizness, kurā neviens, izņemot darījuma partnerus, nedrīkst ieskatīties: valsts noslēpums. Un lielo žurku šiverēšana šajā apcirknī Latvijā ir tik iecienīta… Kamēr kara speciālisti centās uzmundrināt Latviju ar kvēlām runām, Saeimā deputāti cilāja galveno valsts dokumentu — budžeta projektu nākamajam gadam. Sešas stundas tika kulstītas mēles par to, ko kāds saņems, ko nesaņems, cik labi apstākļi tiks nodrošināti tai vai citai iedzīvotāju grupai. Finanšu ministrijas redzējumā ieņēmumi nākamgad būšot 8,066 miljardi, kas ir par 664 miljoniem vairāk nekā šogad, jo Latvijas ekonomika, pēc valdošo partiju aplēsēm, attīstīsies milzu tempā. Diemžēl neviens no runātājiem nepateica, kāds pamats tādiem rožainiem apgalvojumiem. Jo jau šogad ir milzīgs līdzekļu deficīts gan ražošanas nozarē, gan medicīnā, izglītībā, lauksaimniecībā. Kāds tas būs nākamgad? Par to, apspriežot budžetu, deputāti un valdības pārstāvji centās īpaši nerunāt. Toties vairākkārt no tribīnes izskanēja atgādinājums: izdevumi aizsardzībai nākamgad tiks palielināti par 98 miljoniem eiro. Un šo skaitli neviens nedrīkst aiztikt vai minimizēt, jo ir taču NATO prasība palielināt finansējumu bruņojuma iegādei. Nu, protams, NATO vīru balsis Saeima un valdība labi sadzird. Toties Latvijā vēl palikušo iedzīvotāju prasību palielināt finansējumu medicīnai augstajā namā ignorē. Tur negrib zināt, piemēram, to, ka, pēc pašas Veselības ministrijas datiem, rindā pie kardiologa vidēji jāgaida septiņi mēneši, pie endokrinologa — 12, bet rindā uz kataraktas operāciju… astoņi gadi. Šajā laikā var trīsreiz nomirt, tā arī nesagaidot savu rindu pie daktera. Toties nomirt ar apziņu, ka Latvija no zaļo cilvēciņu iebrukuma droši pasargāta.
Māra NIZINSKA
Komentāri