Pasōkuma pyrmō daļa beja veļteita F. Trasuna personeibas atklōsmei Latvijas kulturvēstures kontekstā, īzeimejūt jō sarežgeitū dzeives ceļu nu pošaizlīdzeigas kolpōšonas Latgolas lobā leidz izslēgšonai nu Bazneicas un reabilitacijai nu Vatikana pēc vairōk kai pīcdesmit godim. Pasōkuma ūtrajā daļā beja tikšonōs ar tulkōtōju, bibliotekaru un rakstnīku Edmundu Untuli, kurš leitovīšu volūdā iztulkōjis Ingas Ābeles romanu “Klūgu mūks”. Romanā vīns nu golvonō varūņa prototipim ir F. Trasuns (1864 — 1926). Tikšonōs ar tulkōtōju nabeja najauši izvēlēta, bet gon īzeimejūt 16. oktobri — F. Trasuna dzimšonas dīnu. Pasōkumā izskanēja aicynōjums F. Trasunu un īvārojamus nūvodnīkus pīminēt ari ōrpus opolom jubilejom. Bejušais Saeimas deputats un Rēzeknes Latgalīšu bīdreibas vadeitōjs Pīters Keišs pastōsteja par F. Trasuna vōrda un personeibas atdzimšonu Latvijas kulturtelpā. Jys dalejās personiskōs atmiņōs par dzeivē sastoptim cylvākim un sovim tyvinīkim, kuri pīdzeivōjuši sprediki, kurā F. Trasuns izstumts nu bazneicas. Atmūdas laikā tyka daudz dareits, lai F. Trasuna davums tyktu nūvērtēts un atgrīzts jō lobais vōrds. “Viņa lelumu aptvērem tikai pamozam,” uzsvēre P. Keišs. Pēc daudzim godim tūmār tyka pīdzeivōts breidis, kod izskanēja paziņōjums par F. Trasuna lobōs slavas atgiušonu, un tys nūtyka Reigā, Dailes teatrī. Pīmynūt Trasunu, sovulaik Rēzeknes Tautas teatrī tyka īstudētas divas izrōdes: pyrmō — “Pōrsoka par pekles taisneibu”, ūtrō — “Tu navaicoj manis..”, kas giva skateitōju atsauceibu vysā Latgolā. Lelu dorbu īguļdeja Valentina Bruzgule, veidojūt F. Trasuna muzeju “Kolnasāta” Sakstagolā. Gūdynojūt F. Trasuna pīmiņu, tyka uzlykta plōksne pi Rēzeknes katedrales, vālōk atklōts pīmineklis Rēzeknē blokus vīnai nu vītom, kur nūtyka 1917. goda Latgolas kongress un kura organizēšonā daudz pyuļu beja īguļdejis F. Trasuns. Pasōkumā Latgolas Kulturas centra izdevnīceibas vadeitōjs Jōņs Eļksnis stōsteja par izdūtajim F. Trasuna dorbim. Sovukōrt dzejneica Anna Rancāne kavējās atmiņōs par Daugavpiļs laiku, kod strōdōjuse par teatra literarōs daļas vadeitōju. 1989. godā Daugavpilī, atzeimejūt F. Trasuna jubileju, uz atjaunōtō Daugavpiļs Vaļsts teatra skotuves pēc daudzim nūklusējuma godim izskanējis F. Trasuna vōrds. 2014. godā Rēzeknes Tautas teatris īstudēja lugu “Francis” (režisore M. Zaļaiskalns, scenarija autore A. Rancāne), kū parōdeja uz “Gora” lelōs skotuves. A. Rancāne pībylda: “F. Trasuns beja ōrkōrteigi lela personeiba. Lelōs personeibas ir kai magneti, kas myusus pīvalk cauri laikim, viņi gon spēj īdvesmōt cytus, gan ari poši radeit energiju.” Rēzeknes Tehnologiju akademijas profesore, Dr. philol. Ilga Šuplinska klōtasūšūs īpazeistynōja ar augstskūlas izveidōtajim digitalajim reikim — lingvistiskū karti, virtualū muzeju un virtualū spēli “Īsapazeisim”, kurūs var laseit un meklēt ziņas par F. Trasunu. Pasōkuma ūtrō daļa beja veļteita Ingas Ābeles romanam “Klūgu mūks” un tō tulkōjumam leitovīšu volūdā. Tulkōtōjs E. Untulis pastōstēja par tulkōjuma tapšonu divu godu garumā. Jys nu jauneibas dīnom lasejis latvīšu literaturas tulkōjumus leitovīšu volūdā, bet tūs nav bejis daudz. Grōmotu tērdzeņā īsagōdōjīs Ingas Ābeles dorbus: jū pīsaistējuse tālaineiba, varūņu spēceigais raksturs, dzejiskums un apgarōteiba. Romans “Klūgu mūks” savaldzynōjis ar izcylom vēsturiskom personeibom, un sōcīs tulkōšonas dorbs. Grōmotai leitovīšu volūdā vēļ nav izadevīs atrast izdevēju. Pasōkuma gosti beja Skodas rajona (Leitova) publiskōs bibliotekas darbinīki un direktors Jonass Grušas. Rēzeknes Centralōs bibliotekas direktore pastōstēja par sadarbeibu storp Skodas un Rēzeknes biblioteku, kas aizasōkuse pyrms dažim godim, kod Rēzeknes Centralōs bibliotekas specialistes pīsadaleja Skodas rajona bibliotekas reikōtajā konferencē, kas veļteita regionalajom volūdom, akcentejūt latgalīšu volūdas, kašubu volūdas Pūlijā un žemaišu volūdas Leitovā saglobōšonu.
Ruta SUSEJA,
Rēzeknes Centralōs bibliotekas direktores vītneica
Foto nu Rēzeknes Centralōs bibliotekas albuma
Komentāri