Linda Marija Kundziša ir viena no retajām Latvijas autorēm, kura pievērsusies mistikas žanram, arī uz grāmatas vāka uzmanību saista vārdi “mistika nervus kutinošā trillerī”. Ja grāmatas saturu ietērptu kino valodā, tad skatītāju sagaidītu “šausmene”. Linda Marija ir beigusi Rēzeknes 5. vidusskolu. Astoņpadsmit gadu vecumā viņa uzrakstīja un izdeva savu pirmo romānu “Garu valstība”. Arī šis romāns bija par mistiku. Linda Marija stāsta, ka savulaik pusaudžu gados mistika likusies daudz saistošāka, kad licies, ka uz katra stūra var saskatīt ko neparastu. Tagad, dzīves pieredzei nākot, tā vairs nav. “Tomēr mēs jau neko nezinām, ir vai nav paralēlā pasaule. Pat ja cilvēks saka, ka netic mistikai, viņu tomēr tāpat interesē, kas ir, kad cilvēks aiziet no šīs pasaules,” stāsta Linda.
— Jūs grāmatā rakstāt arī par nāvi. Ne jau visi autori jūsu vecumā (Lindai ir 28 gadi. Aut. piezīme.) aizdomājas par šo tēmu…
— Kad apkārt diezgan daudz aiziet tuvinieku, kad jādomā, kāpēc tieši šis tuvinieks un kāpēc viņam bija atvēlēts īss mūžs, salīdzinot ar citiem, īpaši, ja šis cilvēks pēc savas būtības bija ļoti gaišs, ļoti sirsnīgs, labā iemiesojums, bet paliek tie, kuri nedod sabiedrībai tādu labumu… Man tas liek aizdomāties. Atceros, kad vidusskolā bija jālasa Šekspīra darbi, viņš bija tik skaisti visu aprakstījis, poetizējis nāvi, kaut vai darbā “Romeo un Džuljeta”. Taču Šekspīrs neaprakstīja fiziskos procesus, kā bija, kad indi iedzēra. Grāmatā tas bija skaisti, bet dzīvē — briesmīgi.
— Jūs vadāt firmu “Edlin”, kas piedāvā apbedīšanas pakalpojumus. Kāpēc tik specifisks bizness?
— Tas bija turpinājums tam, ka manai mammai Ludzā bija tāds pat bizness. Ja mēs ar vīru uzsāktu biznesu citā jomā, mēs daudz ko nezinātu, viss būtu jāsāk no nulles. Mēs atvērām filiāli. Man nākas sastapties ar aizgājēju tuviniekiem. Sākumā bija ļoti sarežģīti strādāt, jo esmu ļoti emocionāla pēc dabas un ļoti pārdzīvoju. Bija reizes, kad raudāju līdzi klientiem.
— Grāmatai “Rudens lauskas” ir pavisam negaidītas beigas, tā beidzas uz detektīva nots… Kā top grāmatas sižets?
— Sākot rakstīt, zinu tikai pāris faktus — notikuma vietu un varoņus. Tālāk sižets attīstās no iedvesmas, no gadalaika, esmu ievērojusi, ka rudenī un ziemā rakstīt vieglāk. Man pašai ir pārsteigums, kas romāna beigās sanāk, — saka Linda Marija Kundziša. Lai Lindai daudz jaunu radošu ieceru un gaidīsim jaunas grāmatas!
Aija ZUJA
Foto no L. M. Kundzišas albuma
Komentāri