Naktis kļuvušas vēsākas, rīta gaiss – dzestrāks un svaigāks. Šur tur koku lapotnē parādās pirmās dzeltenās lapas. Tās atraujas no zara, virpuļo, it kā vilcinoties atvadīties no vasaras, un klusi nolaižas zemē. Tām seko citas… Pirmās rudens vēstules.
Aizvien biežāk baros pulcējas stārķi. Arī viņiem pienācis laiks gatavoties tālajam ceļojumam. Drīz ligzdas paliks tukšas, un mūsu garkājainie kaimiņi dosies uz siltākām vietām – uz tālo Āfriku un citām zemēm. Viņiem ir jālido tūkstošiem kilometru, un viss, ko mēs varam darīt, ir skatīties debesīs un gaidīt pavasari.
Tas ir mazliet skumji. Katrs aizejošais augusts mums atgādina, cik ātri skrien laiks. Šķiet, ka mēs vēl neesam lāgā paguvuši ieelpot vasaru, apbrīnot saulrietus un ieklausīties putnu dziesmās, bet vasara jau māj mums ardievas. Bet daba ir gudrāka par mūsu skumjām. Tajā nav atvadu, tikai mūžīgs atgriešanās cikls. Pēc rudens nāk ziema, pēc ziemas – pavasaris. Kādā dienā mēs pacelsim acis un ieraudzīsim pazīstamus siluetus – stārķi būs atgriezušies mājās! Tas nozīmē, ka dzīve turpinās, ka atkal būs pavasaris un vasara, jaunas tikšanās, cerības un prieki.
Tikmēr nesteigsimies aizvadīt vasaru. Mums vēl ir dažas augusta dienas, lai izbaudītu tās siltumu, saglabātu jaukās atmiņas un pavadītu vasaru bez skumjām.
Stārķi, lidojiet! Un noteikti atgriezieties! Lai ikvienam ir mājas, kur gribas atgriezties! Lai valda miers debesīs un virs zemes!
Marina TETARENKO
Valentīnas KARPJUKAS foto no Facebook grupas “Dabas skaistums”
Komentāri