— Tymā laikā jau pastōvēja laikroksts “Mōras Zeme”, beja ari žurnals “Katōļu Dzeive”, un tys, munuprōt, radeja apstōkļus, ka jōbyut nūpītnōkam drukōtam vōrdam — grōmotom latgalīšu rokstu volūdā. Latgalīšu kulturas bīdreibas prīkšsādātōja kabinetā, “Zīmeļblāzmā”, tamā reizē mes trejatā, es, Osvalds Zvejsalnīks un Marks Bruzgulis, runōjom par tū, ka vajadzētu radeit izdevnīceibu. Tagad precizi napasaceišu, kurā golvā dzyma šei ideja. Mes apsprīdem dažaidas kandidaturas izdevnīceibas vadeitōja omotam, un tod Marks Bruzgulis, kurš tūlaik beja tipografijas direktors, saceja, ka pazeist lobu, strōdeigu cylvāku — Jōni Eļksni. Nōkamajā reizē paaicynōjam uz sarunu Jōni Eļksni, un jys pīkrita. Prūtams, nabeja vīgli. Deveņdesmytajūs godūs beja papeira deficits, grōmotas tyka drukōtas ar vacom īkōrtom. Ja apsavērt izdevnīceibas izdūtōs pyrmōs grōmotas, kas ir ļūti vīnkōršas, un tagadejōs, skaistōs, cītūs vōkūs īsītōs, radzams, kai auguse grōmotu kvalitate.
— Izdevnīceibas vadeitōjs Jōņs Eļksnis lobprōt stōsta par grōmotom, bet par sevi nagryb runōt…
— Jōņam Eļkšņam pīmeit vysas, munuprōt, kotram cylvākam vajadzeigōs lobōkōs īpašeibas. Jys ir dorba rūseigs, jymā volda myusu kapitalisma laikmetam narakstureigō nasavteiba, pošaizlīdzeiba, mērķa eistynōšona. Es jū apbreinoju: kai redaktors jys kotru tūpūšū grōmotu izlosa na vīnu reizi, lai nabyutu kļyudu. Jys pat breivdīnōs īt uz izdevnīceibu un strōdoj. Kai ticeigs cylvāks Jōņs Eļksnis vīnmār raugōs, lai ari grōmotōs byutu tykumiskōs vērteibas. Vyssōpeigōkais ir tys, ka, pasarōdūt jaunajai latgalīšu ortografijai, Eļkšņam teik pōrmasts, ka Stroda gramatikas pīkritēji ir klubeņš, kurā veči apsavīnōjušīs. Bet, pasateicūt Stroda gramatikai, padūmju laikūs Latgolā dīvkolpōjumi nūtyka latgaliski, tai tyka saglobōta volūda. Stroda ortografijā Bazneica izdeve tyukstūšom grōmotu eksemplaru.
— Izdevnīceibas dorbam vajadzeiga ari nauda, bez labdarim naiztikt… Zynu, ka mecenatu pīsaistē ari jyusim na moza lūma.
— Pošā sōkumā izdevnīceibu atbalsteja Kulturas ministrija, ar tū maņ beja lobas attīceibas. Izdevnīceibai godā tyka pīškērti 10 tyukstūši latu gon komunalū izdevumu, telpu īres, elektreibas tēreņa apmoksai, gon “Olūta” un “Tāvu zemes kalendara” izdūšonai. Tai beja vairōkus godus, tod nōce Kulturkapitala fonda laiks, un izdevnīceibai pateice — rokstit projektus… Bet Kulturkapitala fonda komisija daudzas reizes atbiļdēja, ka “Olūts” vai “Tāvu zemes kalendars” nav aktuals, ir daudz svareigōkas lītas, kai pīmāram, naudas pīškēršona vēļ nauzraksteitam dzejūļu krōjumam… Izmontojūt sovu pazeišonūs, raksteju daudzom instancem, lai sajemtu atbolstu grōmotu izdūšonai. Izdevnīceibu atbolsta Rēzeknes dūme, Rēzeknes nūvoda pošvaļdeiba, ari Preiļu, Leivōnu, Bolvu u.c. pošvaļdeibas. Vysus godus vīns nu uztycamōkajim labdarim ir uzņēmējs Jōņs Blaževičs. Taipat paļdis jōsoka doktoram Vilim Mileiko Kanadā, Konstantinam Sventeckim Amerikā (pārņ jys nūmyra), ōrstam Eduardam Upinīkam Kanadā un daudzim citim. Vīns nu izdevnīceibas sapnym ir īmyužynōt “Latgolas Māru” — izdūt krōsainu, skaistu albumu, veļteitu pīminekļa “Vienoti Latvijai” atjaunōšonai. Laiks byutu izdūt ari rakstnīku Jōņa Klīdzēja, Ontona Rupaiņa Kūpōtūs Rokstus. Tai ka dorbs dzan dorbu…
— Atlīk nūvēlēt dīvpaleigu.
Aija ZUJA
AUTORES foto
P.S. Sovu jubileju izdevnīceiba svinēs
19. junī 7.00 ar Sv. Misi Sōpu Dīvmōtes bazneicā;
15.00 ar jauno, 2015. goda dzejas almanaha “Olūts” atvēršonu Rēzeknes Centralajā bibliotekā. Visi meili aicynōti pasaceit paļdis un sumynōt jubilari.
Leidz 30. juņam Latgolas Kulturvēstures muzejā atvārta tematiskō izstōde, veļteita izdevnīceibas jubilejai. Tamā apskotami vairōki symti izdūtū grōmotu.
A.Z.
Komentāri