Par tū varam izlaseit ōrzemēs (ASV) iznōkušō latgaļu laikroksta “Latgolas Bolss” 1043. numurā, kas iznōcis 1982. goda 16. janvarī par gūdu pošaizlīdzeigō grōmotu izdevēja 70 godu jubilejai. Šū avīzi iz redakciju atnese Latgalīšu rakstnīceibas muzeja saiminīks, V. Lōča brōļadāls Pīters Lōcs.
O. Zvīdris
KAIDA ĻŪTI ĪVĀROJAMA JUBILEJA
Mādzom svinēt dažaidas, gon privata, gon sabīdryska rokstura jubilejas. 1982. godu mes, latgali, sōksim ar ļūti īvārojamu jubileju, kura reizē ir i privata, i sabīdryska rokstura. 18. janvarī Vladislavam LŌČAM pīsapylda 70 godi, tei byutu privatōs jubilejas daļa. Ūtrō jubilejas daļa ir tei, ka Vladislavs Lōcis sovas dzeives gaitā ir bejis tei persona, kas ir kolpōjis lelam sabīdryskam mērkam — latgaļu tautai. Jys nav ceņtīs saraust materialūs lobumus dēļ sevis. Taišni ūtraidi: Vladislavs Lōcis vysu myužu ir bejis devējs. Jys ir devis literarus dorbus, bet, golvonais, myusu Jubilars ir devis sovu dorbu, sovā dorbā nūpeļneitūs leidzekļus un ceiņu, lai latgalim trymdā byutu sovs drukōtais vōrds avīzes, žurnala un daudzūs grōmotu izdavumūs. Te Jys ir sevi atdevis bez atlykuma, veseleibu īskaitūt. Un raugi, nūdrukōts ir lels grōmotu kolns, kas ir lykts uz dzimtines oltora kai tagadnei, tai nōkūtnei. Te mes varim redzēt, ka V. Lōcis latgalim ir lela Dīva dōvona, jo bez Jō latgalim trymdā nabyutu nivīnas drukōtas ryndas. Ir cylvāki, kas dūmoj, ka latgaļu drukōtam vōrdam navajadzātu byut, un tōdēļ vysu trymdas laiku natryukst apkarōtōju, pyrmom kōrtom, Lōča un tod latgaļu volūdas apkarōtōju. Dzimtinē pat uzspīsts drukas aizlīgums latgaļu volūdai, latgaļu volūda padzeita nu lītōšonas pat privatōs sarunōs. Un trymdā tei padzeita nu Bazneicas. Šei tendence, vīnaolga nu kuras puses tei nōkdama, vysā sovā roksturā un byuteibā ir nūzīdzeiga, jo kolpoj nūzygumam, kū breivō ciļvēce sauc par genocidu. Latvīšu tautai un sabīdreibai šaidas genocidiskas tendences pret latgalim nikaidā ziņā nadora gūdu. Latgaļu volūda ir vīna nu vacōkōm volūdom un sovā vērteibā ir leidzeiga vysom cytom pasauļa volūdom un sovōs tīseibōs dzeivōt un pastōvēt ir taipat leidzeiga vysom cytom pasauļa volūdom. Šymā ceiņā VLADISLAVU LŌCI mes bīži redzim vīnu pošu, pat bez paleigim, kai kaidu styprinīku, kas, kōrteigi padzērs dzimtines spāka yudiņa, kai pōsokā, ceinīs ar daudzgolvainim valnim. Un patīsai, JUBILARA ceiņai ir lely panōkumi, na tikai grōmotu drukōšonā, latgaļu preses uzturēšonā, bet ari paleidzeibai dzimtinē. Lai Vareigais DĪVS Vladislavam LŌČAM paleidz, vēļ ilgus godus lai uztur lobu veseleibu un dūd daudzi spāka pōrdzeivōt un izturēt vysas gryuteibas šudiņ un nōkūtnē, sagaideit Latvijas breiveibas reitu un ar lelu grāmotu klōstu atsagrīzt breivā dzimtinē.
(“Latgolas Bolss”)
PAR LATGAĻU TAUTAS GORU
Ir kotrai tautai sovas nacionalōs vērteibas. Latgolā saukts “tautas gors”, “dvēsele”, kas sakūpts, izdaiļōts teik saglobōts cauri godu symtim vēstures pīminekļūs: rokstu zeimēs, arhitekturā, vizuālajā mōkslā, gleznōs utt. Šūreiz pōrs teikumūs par “RV” 16. decembra aicynōjumu vōkt zīdōjumus Vladislava Lōča pīminekļam Rēzeknes Tehnologiju akademijas teritorijā. Natycu uzraksteitajam, zvonu kontaktpersonai. Atbiļd “nazineits”. Īsoku ciļvēceņam — vyspyrms lai aizbrauc uz Piļcines kopsātu un pōrsalīcynoj, ka V. Lōča atdusas vītā vairōk kai 20 godus stolti stōv pīmineklis, kurā tēļnīks Bārtuļs Buļs izteicis Lōča personeibas simbolu. Ar “RV” uzraksteitū gribu pasaceit piļcinīšu un V. Lōča tyvcylvāku un cīneitōju dūmas: paļdis, napōrsaceņtit! Ar šū pīminekli vyss ir kōrteibā, vyslobōkajā, cyta navajag — pīminekļu ēra ar ļeņineklim kotrā īlas golā, kotrā cīmā pagōjuse. Nūpītnōks ir V. Lōča myuža dorbs — drukōtō vōrda, grōmotu, vazumi, vysu trimdas latgalīšu gora dorbi, kas atsarūn napīmārōtōs, šaurōs ustabeņōs Rēzeknē, Krōslovas īlā, Latgalīšu rokstu muzejā. Muzeja vadeibu kai sovu misiju uzajēmīs V. Lōča brōļadāls Pīters Lōcs, vīns pats, pōri sovim spākim…
Latgaļu rokstu muzejs — eistōkais nacionalōs kulturas pīmineklis, lapnums teirā latgaļu rokstu volūdā, dōrgs montōjums. Trimdā bejis nūsaukums “Latgaļu sāta”. Šai “sātā” kai biteites strūpā nu vysas pasaules sanasušas zīdputekšņus, slaceitus ar Tāvuzemes mīlesteibas ilgom, ar ryugtom osoru laseitem… ar cereibu saldmi — dzeivē vai nōvē atsagrīzt tāva sātā, tāvzemē Latvijā. Sanastū dvēseļu — gora madu strūpa rāmeišūs, šyunōs sakōrtōja gudrais bitinīks Pīters Lōceits, dīnom un naktim strōdōdams ar dažim paleidzenim. Šis montōjums vyss vyss ir te, Rēzeknē, nacionalais dōrgums. Skūlu jaunōtnei muzeja grōmotas — patriotisma olūts. “Tys, kas mums godu symtūs krōts, kas mums ir svāts un dōrgs, tū liksim uz latvīšu tautas kūpejō kulturas oltora.” (V. Lōcs “Tautas gors”, 190. — 193. lpp.) Ceļā uz Latvijas vaļsts 100-gadi latgalim jōīt vīnōtim, jōsanōk vysom bīdreibom, kai kaidreiz Atmūdas laikā bejom t. s. “Latgolas kulturas bīdreiba”. Tei mainejusēs kai hameleons, sasaškaļdējuse… Lai vīnoj Vladislava Lōča idejas! Sanōksim kūpā
Latgalīšu rakstnīceibas muzejā 28. janvarī 12 stuņdēs pīminēt Vladislavu Lōci jō 105. dzimšonas dīnai par gūdu un parunōt par muzeja liktini.
Ir radzama gaismeņa tuneļa golā… pamatakmisteni… Itei bāda vēļ nav bāda, lai Dīveņš nadūd lelōku! Liksim bādu zam akmiņa i pōri tiksim dzīdōdami. Asmu gondreiž pōrlīcynōta — 110 godu jubileju Vladislava Lōča latgaliskais gors svinēs cytā, lobōkā vītā, tam atbylstūšā. Šis upurvēsturiskais rokstu pīmineklis ir peļnējis, lai Mōtei Latvijai 100 godu jubilejā trejsbaļseigi, kai trejōs zvaigznēs īraksteita, skaņ lyugšona: “Dievs, svētī Latviju! Dīvs, svētej Latviju! Dievs, svētī Latviju!” Lai skaņ vysu dīvnomu zvoni! Dīvs ir vīns, lai aicynoj tautas: “Mīrs vērs Zemes!”
Anna BABRE,
piļcinīte
(Īspējams pīzvaneit, tel. 26583214.)
Komentāri