Pirmdiena, 15. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Bauda, Žizēla, Banga, Valts Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Nedēļas komentārs

DĀSNA VALDĪBA, DĀSNS PREZIDENTS

Publicēts: 10. februāris 2017 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 5 min Komentāri (0)
Dalies:

Šonedēļ uz mana galda vienlaikus nonāca divi interesanti dokumenti. Pirmais — no VID saņemtā atbilde uz “RV” pieprasījumu par PVN piemērošanu mājas uzkrājumiem; otrais — arī VIDa un citu svarīgu uzraugošo iestāžu akceptētais saraksts par prēmijām, kas 2016. gada noslēgumā izmaksātas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem. Sāksim ar pirmo, ar vēstuli, ko mums atsūtīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece I. Antipova. Atbildot uz “RV” jautājumu, vai iedzīvotāju maksājumi mājas uzkrājumu fondā ir jāapliek ar PVN, Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces pienākumu izpildītāja I. Antipova skaidro, ka PVN nav piemērojams tādā gadījumā, ja darbus (pieņemsim, jumta remontu) veiks nevis namu pārvalde (mūsu gadījumā — “Rēzeknes namsaimnieks”), bet kāda cita “Namsaimnieka” nolīgta firma. Tā izrakstīs “Namsaimniekam” rēķinu (kurā būs PVN), “Namsaimnieks” šo rēķinu (ar visu PVN) apmaksās un summu ar visu PVN norakstīs no mājas uzkrājumu fonda. Bet tā darīt nevajadzētu, jo no uzkrājumiem PVN iedzīvotāji jau vienreiz samaksājuši. Izlasījāt? Tagad pasakiet, kurš no mājas iemītniekiem spēs izkontrolēt šo rēķinu un PVN danci? Izkontrolēt un iesist namu pārvaldei pa pirkstiem, lai tā, veicot kādu remontu, otrreiz nenoplēš naudu it kā nodoklim (kas jau samaksāts). Nodokļu sistēma un nodokļu iekasēšanas mehānika Latvijā ir tik sarežģīta, ka cilvēks bez augstākās ekonomiskās izglītības diezin vai spēs atrast atbildes pat uz elementāriem jautājumiem… “Ja nebūs sarežģīta, nodokļu nauda aizies garām Valsts kasei,” kādā seminārā, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, teica iepriekšējā VID vadītāja. Neesot nemaz tik vienkārši saganīt

eirikus

un centus, kas tā vien lūko aizripot garām Valsts kasei. Sevišķi, ja runa ir par nelielām summām: viena tante tirgū piena litru pārdos nelegāli, cita malku nopirks no zemnieciņa, kurš to pa kluso sagatavojis savā mežā, arī PVN nemaksājot… Ak, nabaga nodokļu dienests, nabaga finanšu ministrs… Cik grūti gan šiem kungiem un kundzēm mūs, ierindas nodokļu maksātājus, saganīt, mūsu ienākumus izkontrolēt! Ierēdņi gan cenšas, ļoti cenšas. Pirms kādiem pāris gadiem reģionālo avīžu vadītājus VIDs trenkāja, mēģinot piedzīt nodokli (un soda naudu) par sludinājumiem, ko bez maksas publicējam avīzē

(meklē aukles darbu; skalda malku; pārdod lāpstu, izkapti u. c. instrumentus).

Ierēdne, pirmkārt, neticēja, ka mēs šos sludinājumus publicējam bez maksas, otrkārt, viņi gribēja sameklēt sludinājuma iesniedzēju, lai ieturētu nodokli no naudas, ko lauku tante par to pārdoto lāpstu vai grābekli saņēmusi… Valstij vajadzīga nauda aizsardzībai, drošības stiprināšanai, citu spiedīgu vajadzību apmierināšanai. Viena no tādām spiedīgām lietām ir vajadzība no gada uz gadu celt ierēdņu algas: citādi viņi aiziešot uz privāto sektoru, kur algas esot lielākas nekā valsts iestādēs

(kaut vienreiz būtu nosaukuši ražotni, kur menedžeris saņem vairāk par ministra piekto sekretāri vai prezidenta ekonomikas konsultanti).

Pirms gadumijas, kad Saeimā tika apspriests valsts budžets, Prezidenta kanceleja pieprasīja papildus piešķirt 459 000 eiro darbinieku algām. Pamatojums:

“Papildu finansējums nepieciešams, lai sāktu izmaiņas ilgus gadus iesaldētajā Prezidenta kancelejas atalgojuma sistēmā un mainītu to atbilstoši valsts pārvaldes darba samaksas pieauguma tendencēm, kā arī lai spētu konkurēt ar privāto sektoru par vērtīgāko darbinieku piesaisti.”

Lūk, tā. Mūsu augsti godājamais prezidents var palikt bez grāmatveža, bez Juridiskās nodaļas vadītāja, ja pašreiz strādājošajiem turpmāk maksāšot tās pašas knapās aldziņas (kādus 1900 — 2600 eiro mēnesī). Bet par to, ka viņi tomēr paliek un pilda to vergu darbu prezidenta kancelejā, viņiem tika pieprasītas, piešķirtas un izmaksātas prēmijas. Varbūt kāds gribēs papriecāties kopā ar god. R. Vējoņa kancelejas cilvēkiem, publicējam nepilnu nupat prēmēto darbinieku sarakstu.

Prēmijas virs 1000 eiro “par darbu”

Egita Kazeka

, kancelejas vadītāja vietniece — 1974,23 eiro;

Guntis Puķītis

, kancelejas vadītājs — 1952,75 eiro;

Kristīne

Jaunzeme

, Valsts prezidenta (VP) likumdošanas un juridiskā padomniece — 1921,05 eiro;

Jānis Kažociņš

, VP nacionālās drošības padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs — 1869,82 eiro

(tas pats Kažociņš, kurš gribēja dibināt Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas sabiedrisko komisiju, pieprasot komisijas locekļiem algu — pāris tūkstošus katram).

Kā redzam, prezidents viņu apbalvojis divreiz: prēmija

1869 eiro

, naudas balva —

2561 eiro

;

Maija

Manika

, VP ārlietu padomniece — 1869,82 eiro;

Andis Jēkabsons

, VP ekonomikas padomnieks — 1869,82 eiro;

Jānis

Siksnis

, VP preses padomnieks — 1869,82 eiro;

Jānis Pleps

, VP konstitucionālo tiesību padomnieks — 1636,09 eiro;

Maira

Sudrabiņa

, Ordeņu kapitula sekretāre — 1467,68 eiro;

Ilze Salna

, Preses dienesta vadītāja — 1426,60 eiro;

Linda

Puķīte

, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece — 1346,12 eiro;

Jānis

Mūsiņš

, informācijas tehnoloģiju galvenais speciālists — 1337,22 eiro;

Inga Šteinbrika

, galvenā grāmatvede — 1302,00 eiro;

Renārs

Vilde

, VP protokola vadītājs — 1284,10 eiro;

Skaidrīte

Zarāne

, VP protokola konsultante — 1133,70 eiro;

Ilona Kancāne

, vecākā grāmatvede — 1088,58 eiro;

Inese

Kahanovica

, Juridiskās nodaļas juriste — 1067,99 eiro;

Ieva Vijuma

, Juridiskās nodaļas juriste — 1067,99 eiro;

Evita

Breča

, vecākā ekonomikas konsultante — 1052,90 eiro.

*   *   *

Naudas balvas (eiro)

(ne par nopelniem, bet kā dāvana no labestīgā prezidenta)   

Egita

Kazeka

, kancelejas vadītāja vietniece — 2632,31 eiro;

Kristīne Jaunzeme

, VP likumdošanas un juridiskā padomniece — 2561,40 eiro;

Andis

Jēkabsons

, VP ekonomikas padomnieks — 2561,40 eiro;

Jānis Kažociņš

, VP nacionālās drošības padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs — 2561,40 eiro;

Maija

Manika

, VP ārlietu padomniece — 2561,40 eiro;

Jānis Siksnis

, VP preses padomnieks — 2561,40 eiro;

Jānis

Pleps

, VP konstitucionālo tiesību padomnieks — 2241,23 eiro;

Maira Sudrabiņa

, Ordeņu kapitula sekretāre — 2010,52 eiro;

Elena

Lodočkina

, Apžēlošanas dienesta vadītāja — 1906,65 eiro;

Linda Puķīte

, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece — 1844,00 eiro;

Jānis

Mūsiņš

, informācijas tehnoloģiju galvenais speciālists — 1831,81 eiro;

Renārs Vilde

, VP protokola vadītājs — 1759,04 eiro;

Evita

Breča

, vecākā ekonomikas konsultante — 1754,84 eiro;

Inga Šteinbrika

, galvenā grāmatvede — 1736,05 eiro;

Ilze

Salna

, Preses dienesta vadītāja — 1563,40 eiro;

Ilona Kancāne

, vecākā grāmatvede     — 1491,20 eiro;

Inese Kahanovica

, Juridiskās nodaļas juriste — 1423,99 eiro;

Ieva

Vijuma

, Juridiskās nodaļas juriste — 1423,99 eiro;

Toms Kalniņš

, Preses dienesta fotogrāfs — 1387,87 eiro;

Anna Hrapan-Gromņicka

, Preses dienesta tulce — 1386,42 eiro;

Laila Rutks

, sekretariāta vadītāja — 1338,92 eiro. Vai jums, cienījamie lasītāji, ir ko piebilst šim sarakstam? Man nav, mēle neklausa. It sevišķi, kad iedomājos, ka Latvijā bez vārda runas atņem maznodrošinātā statusu, anulē atlaidi par elektrību

bagātajiem

pensionāriem, kuri saņem 200 eiro lielu pensiju un no tās vēl pamanās sakrāt kādu summiņu, lai nopirktu malku…

Māra NIZINSKA

P. S. Padaudz vietas aizņem šis garais saraksts, žēl. Bet mums taču jāzina savi varoņi un labdari. Lai neģībtu aiz laimes, kad prezidents kādā saietā (piemēram, novada dienās) uzsit uz pleca tantei, kura par mūža darbu saņem 200 eiro pensiju.

M. N.

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.