Nāk pavasaris. Šīs nedēļas nogale jau tāda pavisam silta. Tiesa, ne visus tas iepriecina. Pavasarim debeszilas un saulainas acis, bet slapjas un dubļainas kājas. Izšķīduši nelielie lauku ceļi: uz Gurilišķiem vai Putniņiem ne aizbraukt, ne izbrist. Nu nav Latvijai naudas tādu ceļu remontam, pa kuriem pat reizi gadā nebrauc un nekad nebrauks lielais Latgales ceļu saimnieks Zaķis vai vides ministrs Gerhards. Tā ka Sprastišķu vai Berezovkas zemniekiem jākrauj piena kannas ķerrās vai labākajā gadījumā ratos un jāved līdz vietai, kur var piebraukt piena savācējmašīna. Brien Soloveičiku mājas vienīgā iedzīvotāja Jadviga pa dubļiem līdz ceļam, pa kuru, iespējams, vēl pagūs iebraukt autoveikals, un pa brīžam pat nožēlo, ka neļāva dēlam sevi pierunāt pārcelties kaut vai ziemā — rudenī uz Rēzekni… Lai gan Rēzeknē arī tā dzīve nemaz tik salda nav, Rēzekne līdz acīm aizņemta ar Eiropas lielo plānu — lielās naudas apgūšanu. Bet tas “apgūšanas” process, cik var spriest pēc iepriekšējās pieredzes, ir bezgala sāpīgs un neērts ierindas cilvēkiem. Piemēram, kaut vai Bukmuižas iela
(attēlā).
Lai cik cēls bija mērķis, kā vārdā dome pasteidzās jau pagājušoruden uzsākt Bukmuižas ielas rekonstrukciju, tas nevar kompensēt neērtības un pat ciešanas, ko šī iesāktā un līdz pavasarim atstātā rekonstrukcija visu ziemu sagādāja un aizvien vēl turpina sagādāt ielas iedzīvotājiem. Šonedēļ sievietes raudādamas sūdzējās: tā dubļu jūra nav ne izbraucama, ne pārpeldama. Sevišķi smagi klājas māmiņām ar mazuļiem un bērniem. Mocījās rudenī, mocījās ziemā un mocīsies vēl vismaz līdz Jāņiem. “Tagad pieņemts padomju laikus pelt un zākāt. Bet atcerieties — ja kādu ielu remontēja, tās malā uzmeistaroja laipas — trotuāru no dēļiem un vēl dēļu jumtiņu, lai gājējiem kaut kas uz galvas neuzkrīt,” dalījās domās kāds vecāka gadagājuma Bukmuižas ielas iedzīvotājs. Tagad taupa uz iedzīvotāju drošības rēķina — lai vairāk naudas varētu iestūķēt savās kabatās projektu saimnieki. Taisnību sakot, Bukmuižas ielas iedzīvotājiem vajadzētu sūdzēt domi tiesā, lai maksā sāpju naudu.. Nu, protams, nesūdzēs. Nav tiem ļautiņiem ne zināšanu, ne rocības… Vēl kāds rēzeknietis šonedēļ dalījās domās par bezmaksas braukšanu Rēzeknes autobusos. Bezmaksas siers esot tikai peļu slazdā. Un kungs gribēja saderēt ar žurnālistiem, ka drīz pēc vēlēšanām tā “haļava” (tā viņš teica) tikšot atcelta. Mēs strīdiņā neielaidāmies, jo arī mums, tāpat kā visiem, kuri pašreiz noformē “Rēzeknieša kartes”, gribētos, lai kaut tāds domes dāsnums pastāv arī pēc vēlēšanām… Kā būs patiesībā, to redzēsim pēc 1. jūnija. Kad būsim dāsnos kungus un kundzes atkal iesēdinājuši mīkstos un naudīgos krēslos. Cīniņš par krēsliem pašvaldībās un valsts pārvaldes iestādēs šogad būs, kā mēdz teikt, uz visu banku. Valsts kanceleja jau sagatavojusi valsts pārvaldes reformas plānu, kurā paredzēts kāpināt pārvaldē strādājošo darbinieku atalgojumu līdz pat 5000 eiro, jo citādi neesot darbiniekiem motivācijas labi strādāt. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš šo plānu nupat prezentējis Saeimā, mudinot deputātus noteikti pieņemt šādu, viņa vārdiem sakot, drosmīgu lēmumu. Nu, protams, ka pieņems! Augsne jau tiek gatavota, varai paklausīgos medijos jau tiek savlaicīgi sludināts. “Bez ieguldījumiem valsts pārvaldē nekas nesanāk,” deputātus drošina Māra Kučinska kancelejas vadītājs, “beigtais zirgs pats no sevis kustēties nesāks.” Nav īstas skaidrības, ko augstā amatpersona domāja ar to “beigto zirgu” — ierēdņus, kuriem nepieciešama tāda auzu-naudas deva, vai tautu, kurai vajadzīgi priši, ar augstām algām motivēti jātnieki… Valsts kanceleja tāpat prezentēja savus nākotnes nodomus ieguldīt naudu arī ministriju un tautas sakaru uzlabošanai. Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem valsts pārvaldē (t.sk. pašvaldībās) 2016. gada trešajā ceturksnī strādāja 62 144 personas. Mazajā Latvijā, kur iedzīvotāju skaits no gada uz gadu sarūk, valsts pārvaldi veido 13 ministrijas ar plašu dažādu aģentūru tīklu. Piebildīsim, ka šis milzīgais aparāts ar dāsni algotiem ierēdņiem nav atbildīgs par grīstē salaistiem ražošanas plāniem. Jā, viņiem visiem vēl jāpieskaita transporta kompensācijas, dzīvokļu kompensācijas. Desmitos tūkstošu skaitāmā ministru komandējumu nauda uz eksotiskām zemēm
(kopā ar mīļākajām).
— Kāpēc tauta neuztraucas par tādu izšķērdību? — raksta kāds internetlietotājs. Atbildēšu. Tāpēc, ka tautai nav iespēju kontrolēt ierēdņu štatu vairošanos pašpārvaldes iestādēs un ministrijās. Mūs kā teļus vēlēšanu dienā ar solījumu vai bezmaksas braukšanas biļetīšu palīdzību ievilina vēlēšanu iecirkņos, mēs nobalsojam par “labdariem”, bet valsts un pašvaldību ritentiņi var turpināt griezties ierastajā ritmā vismaz nākamos četrus gadus…
Māra NIZINSKA
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri