Šogad notāri devās arī gandrīz 90 mājas vizītēs pie tiem, kuri veselības, finansiālu vai kādu citu ierobežojumu dēļ nevar paši nokļūt notāra birojā. 10 vizītes notika arī Rēzeknē. Latgales reģionā kopumā — 18. Dodoties bezmaksas mājas vizītēs pie tiem, kuriem juridiskā palīdzība faktiski nav pieejama, šogad Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotajās Notāru dienās īpaša uzmanība tika pievērsta sociāli vismazāk aizsargātajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika sastādīti testamenti, izsniegta pilnvara cilvēkam ar kustību traucējumiem, kā arī veiktas citas notariālās darbības. Kopumā Notāru dienās Rēzeknes novadā visbiežāk notāriem uzdotie jautājumi arī šogad bija saistīti ar kustamo mantu un nekustamo īpašumu, īpaši par to, kā noformējama pēdējā griba. Cilvēki vēršas pēc palīdzības, lai noformētu īpašuma tiesības nākamajiem mantiniekiem, visbiežāk nezinot atšķirību starp testamentu, mantojuma līgumu un dāvinājumu. “Pirms lēmuma pieņemšanas šajā lietā ir svarīgi saprast, kādas ir iespējas, un tad apdomāt, kā savu gribu noformēt atbilstoši situācijai,” uzsver notāre Ļubova Pavlovska. Viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuru jāatbild, plānojot īpašuma sadali, ir tas, vai cilvēks vēlas savu īpašumu nodot kāda cita rīcībā savas dzīves laikā vai pēc tam. “Testaments, mantojums, dāvinājums — šie jēdzieni bieži vien tiek jaukti vai nav līdz galam saprasti. Piemēram, pie manis vēršas cilvēki, kuri vēlas sastādīt līgumu, lai dāvinājums notiktu pēc nāves, taču tas nav iespējams. Viena iespēja tādos gadījumos ir nodibināt personālservitūtu, kas nodrošinās, ka dāvinātājs savā īpašumā varēs dzīvot līdz mūža galam neatkarīgi no apstākļiem,” skaidro Rēzeknes notāre Sandra Romāne. Ļubova Pavlovska savukārt stāsta, ka bieži saskaras arī ar situācijām, kad neziņas vai novecojušu dokumentu dēļ var tikt zaudētas īpašuma tiesības. “Ja dokuments glabājas plauktā, tas nebūt nenozīmē, ka īpašuma tiesības ir noformētas — īpašumtiesībām jābūt nostiprinātām Zemesgrāmatā, turklāt novecojis dokuments var būt jau sen nederīgs. Tāpat nereti cilvēki domā, ka, saņemot dāvinājumu, vairs nekas nav jādara, taču arī saņēmējam jārēķinās ar līgumā minētajiem nosacījumiem,” atgādina Rēzeknes notāre. Zvērināts notārs Romualds Laizāns stāsta, ka emocionāli grūti ir bijis dot padomu kundzei, kura izīrējusi savu dzīvokli, taču cerētās īres maksas vietā ir saņēmusi īrnieka sakrāto parādu par komunālajiem maksājumiem, turklāt pats īrnieks nav atrodams. Problēmas cēlonis izrādījies ne tikai īrnieka negodprātīga attieksme, bet arī mājas kārtībā sastādītais īres līgums, kurā notārs konstatējis daudz būtisku kļūdu. Notārs secinājis, ka kundzei būs jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par īres maksas piedzīšanu un īrnieka izlikšanu. Savukārt, ja kundze būtu taisījusi īres līgumu pie notāra notariālā akta formā, turklāt piešķirot tam izpildu dokumenta spēku, īres maksas parādu būtu iespējams piedzīt, nevēršoties tiesā. Arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece atzīst, ka gadījumi, kad cilvēkiem nepieciešama juridiskā palīdzība, kļūst aizvien sarežģītāki. Piemēram, vienā no situācijām Notāru dienu mājas vizītē notārs sācis risināt līdz galam nenokārtotu īpašuma sadalīšanas un reģistrācijas lietu Latgalē, kas ievilkusies vēl no 1993. gada. “Lai šo lietu vispār sāktu risināt, notāram ir jāizpēta tā laika normatīvie akti un jānoskaidro, ko šajā situācijā vispār var darīt, turklāt ņemot vērā arī to, ka cilvēkam, kurš vērsies pie notāra, nav naudas tiesu darbiem,” stāsta Sandra Stīpniece. Kādā no mājas vizītēm Rēzeknes novadā tika izdota pilnvara, kurā māte ar kustību ierobežojumiem pilnvaroja savu meitu sakārtot ar īpašuma tiesībām saistītos jautājumus, kamēr nav par vēlu. Tāpat šī pilnvara sniegs iespēju sakārtot jautājumus, kas saistīti ar invaliditātes piešķiršanu. Savukārt divās vizītēs tika sastādīti testamenti.
Vija PIZIČA,
Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore
Komentāri