Esmu dzimis un bērnību pavadījis Latgalē, tālākās dzīves gaitas aizveda mani svešumā, uz ASV. Tomēr bieži apciemoju savu tēvzemi, šeit dzīvo mani radi. Saistībā ar savu profesiju interesējos par valsts un reģionālajiem masu medijiem. Jau krietnu laiku mani nepatīkami pārsteidz Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas mājas lapā, koncertzāles “Gors” elektroniskajā reklāmā un dažos citos reģionālos medijos lasāmā informācija sakropļotā latgaliešu dialektā. Tāds neprofesionālisms, par laimi, nav sastopams Daugavpils Universitātes mājas lapā. Tagad to sauc par valodu. Kā to var saukt par valodu, ja Preiļu pusē “kā” ir “koi”, Balvos — “kei”, bet Rēzeknē — “kai”? Ir Stroda gramatika, kurā publicētas daudzas grāmatas un citi izdevumi, gan laicīgi, gan garīgi. Kāpēc tā tiek ignorēta, kāpēc tiek lietotas tik sakropļotas formas? To nav iespējams lasīt, tas nav saprotams, vienkārši mati ceļas stāvus! Apmēram pirms 15 gadiem ASV īslaicīgi aktualizējās “new language” kustība. Neizglītoti imigranti, nezinot angļu valodu, piedāvāja vienkāršot pareizrakstību un rakstīt vārdus tā, kā viņi tos dzird. Bet, tā kā skaņu sistēma dažādās valodās atšķiras, šie “speciālisti” sapinās paši savās lamatās un šī kustība nomira dabīgā nāvē. Skumji, ka šo sakropļoto dialektu reklamē nevis kāda neizglītota lauku tante, bet RTA profesore I. Šuplinska, kura pati pirms dažiem gadiem “Sestdienā” atzina, ka latgalisko apguvusi, nevis uzaugusi šajā vidē, un nav runājusi latgaliski kopš bērna kājas. Valodnieki jau sen pierādījuši, ka bērns runās jebkurā svešvalodā bez akcenta un apgūs to kā dzimto valodu tikai tad, ja viņa vecāki emigrēs uz doto valsti, līdz bērns būs sasniedzis 11 gadu vecumu. Skumji, bet izskatās, ka kāda kundze māca un uzspiež citiem to, ko pati nezina… Bēdīgi slavens ir kļuvis arī viņas konflikts ar cienījamo Streiča kungu kultūras ministres klātbūtnē “Gorā”. Paši latgalieši ir pret šiem latgaliešu dialekta kropļojumiem, to sapratu gan runājoties ar cilvēkiem ielās, gan pasākumos. Visbriesmīgākais, manuprāt, ir tas, ka šo izkropļoto dialektu vēlas uzspiest mācīt bērniem skolās, apgalvojot, ka bez tā latgaliskais ies bojā. Muļķības! Pirms 100 gadiem Latgales kongress pieņēma lēmumu par Latgali kā neatņemamu Latvijas daļu. Nav saprotams, kāpēc tagad daži grib panākt pretējo. Latviešu valodas un literatūras skolotāji lieliski zina, cik grūti skolēniem, kuri daudz laika pavada virtuālajā pasaulē, iemācīt pareizu literāro valodu un iedvesmot viņus lasīt latviešu literatūru. Arī viņi neatbalsta šo ārprātu. Latgale cauri gadsimtiem ir saglabājusi savas etniskās īpatnības un reliģiju, kas ir neatņemama kultūras sastāvdaļa. Priecē tas, ka nupat atkārtoti ir izdota gan Stroda gramatika, gan latgaliešu pareizrakstības vārdnīca. Kādreiz Latvija pārdzīvoja kārklu vāciešu periodu. Tagad vēlos novēlēt latgaliešiem, kāds esmu arī pats, tikt pāri kārklu latgaliešu ietekmei un ierādīt tiem viņu īsto vietu vēstures mēslainē. Un kā ar Valsts valodas likumu? Tālāk pievienoju dažas “pērles” no RTA un Rēzeknes mājas lapām:
- …kongresā var pīsadaleit sevkurs interesents;
- …tys zeimoj, ka… Festivala parkā pretim Latgolys viestnīceibai GORS iz diveju skotuvu tiks saukti latgalīšu literati i muzyki, lai sovstarpeigi papyldynuotu tys tuo prīšknasumus;
- kruojam spākus ….
- ….školuos plānuota nūvodvuiceiba;
- ….i stuostūt Latgolys viesturis stuostu;
- taipoš ar bārnim interaktīvā veidā tiks puorrunuots….
- …ir plānuota plašuoka diskuseja, kurā vareiba pīsadaleit sevkuram konferences dalinīkam;
- itamā šaļtī ir zynomys diskuseju temys, bet vairuoki moderatori, kai ari diskusejis …;
- problemvaicuojumi vēļ teik saskaņuoti. Par tū aicynojam īsasaisteit kongresa plānuošonā i pīduovuot sovu redziejumu par diskutejamajim problemvaicuojumim nūsauktūs temu ītvorūs;
- kai panuokt, ka Latgolys muzejūs, taipoš kai ….;
- 26. februārī jau deveitū reizi nūtyka Latgalīšu kulturys goda bolvys padūšonys ceremoneja;
- itūgod pasuokums nūtiks …. …..kurā nūtiks nūvodvuiceibys pilotiešona;
- sātys lopa.
Jāzeps MEŽALS

Komentāri