Nūteik naizprūtamas lītas myusu Latgaleitē. Volūdas akademiskō vide ir nu sirds sasasparōjuse ceļt gaismā latgalīšu volūdu.Teicama dūma! Tikai vīna jautōjuma zeime. Kū eisti ceļt un kaidā veidā? Nikur tok nav nūskaidrōts, kura ir eistō latgalīšu volūda! Ar lelom pyulem izlaseju jaunōkū žurnalu “A12”. Vysvairōk pīsaisteja latgaliskī teksti. Eisti apjuku. Pyrmais roksts 5. lpp. Saruna ar daudzu titulu īpašneicu Ilgu Šupļinsku “Latgola izavārtu cytaiduok”. Patīsi tei izavārtu cytaidōk — kai jukušū zeme. Paļdis Dīvam, ka tik tōli vēļ nav. Kū dūd ļaudim itaids volūdas virzīņs? Vēļ vairōk īdzeit oplomeibōs un lelōkā izmysumā. Vīneigais mīrynōjums, ka tys var dreiži beigtīs. Napretendeju uz pareģa titulu, bet dzeive rōda, ka nikas mōksleigi radeits un uzspīsts nav pīdzeivōjis ilgu myužu. Un taidi jaunumi cylvākus navar pōrveidōt. Tai beja ar padūmu varu, tai beja ar kolhozu, sovhozu saimnīkōšonu, tai ir ar dažaidom cytom lītom, kū ar steigu bez saskaņōšonas, šūreiz ar volūdas lītōtōjim, cenšās īvīst dzeivē. Volūda nav nikaida nīka manteņa īlīkama kabatā, tei ir ļūti nūpītna līta, godu symtūs saglobōta, ryupeigi izvērteita vysu lītōtōju vērteiba. Un tū jimt un napamatōtu īmeslu dēļ vīnā reizē nūnycynōt, pōrtaiseit nadreikst. Ļūti saprūtama steiga dybynōt vysaidas interesentu latgalīšu volūdas raksteišonas apmōceibas grupas, ar steigu skūlōs īstumt sovu raksteibas un mutvōrdu volūdas izgudrōjumu. Tai tok beja ar Volūdas centra atbolsta īgiušonu jaunizgudrōtajam raksteišonas veidam. Kaut rokstā runōts cytā sakarā par bailem, bet myusus mōc eistas bailes par bārnu apmōceibu taidā veidā. Digitalōs spēles, nūvodmōceiba ir loba līta, tikai kaidā volūdā tei tiks pasnāgta. Ja taidā, kai raksteits mynātajā rokstā, tod nūteikti Nā! Laseitōji bārnus naļaus krūpļōt un tālōt gryutdīņus. Dzeive taipat skorba. Parunōsim par tū tyvōk. Roksta autore atsasauc, ka tai runova jōs babeņa. Bet muna babeņa sovā myužā nikod nalītōja taidu vōrdu izskaņu. Jei runōja, na runōva, dzeivōja, na dzeivōva, vaicōja, dabōja, nūbolsōja, izdūmōja, dzeivōja… tikai bez izskaņas -ova. A cyta babeņa runōja otkon cytaidi. Bet vysas tōs babeņas runōja tikai latgalīšu volūdā. Vysas beja meilas, lobas, gudras, eistas latgalītes, bet kotra runōja sovaidōk. Un tagad pasokit, kura beja eistōs latgalīšu volūdas babeņa! Taipat ir ar t.s. vōrdu parazitim — līkvōrdeibu “ķei”, “ža”, “ci”… Pavysam naīder volūdā vōrdu golūtņu nūraušona. Mynātō žurnala loppusēs ari tei ir sastūpama i nu autoritativim cylvākim —
īš, skrīš, cīš, datryukst, ziņ, cytaiž
(vysus jau nanūsaukšu). Dūmoju, navītā lītōti arhaismi voi pošizgudrōjumi —
redzīņs, kasdīna, kasgods, īšu pa ceļi
… Dažaidi vōrdu darynōjumi lelōkū tīsu ar krīvyskom vōrdu daļom —
dasasaceit, probrauču, gataveju
… Un pavysam akademiskai spolvai napīdīneigs —
planavoj, planavojom diskuseju
… Jāga tam krīvyski byutu skaidra, bet pīsitīņs ironisks voi izsmējeigs. Un tōpēc itys volūdas variants nav pījamams. Es nagrybu apvainōt itaidus runōtōjus, bet naasu ar mīru, ka taidu runu un rokstus popularizej. Radzu, ka tōpēc ari ir tik miļzeiga pretesteiba jaunajim volūdnīku ceņtīnim. Un nav jōmeklej vaina laseitōju naivumā, nasapratnē, aprūbežōteibā. Tod jau dreižōk tei kritikas skala jōgrīž pretejā virzīnī. Un, ja naatsagrīzsim pi volūdas pamata, teira, naaplypuša skeleta, nikas nu centīnim nasanōks un volūda teišam var aizīt nabyuteibā. Te vīnōšonōs nav. Napaleidzēs nikaida īlōpu likšona, lai cik zeimūgim tī apstyprynōti un varonu cylvāku atzeiti. Volūdai jōbyut vīnōtai. Bet tai nav! Kurai babeņai mes sekōsim? Voi kotrs sovai, voi vīnōsimēs pēc zynōtnes principim. Nu grybātūs byut tim eistōkajim, pareizōkajim, bet jōpētej lykumsakareibas, lai nanūteik veļteiga rūseišonōs. Navar saceit, ka nūvodu izlūksnēs nav sasaglobōjs un paaudzēs nūdūts kaids seņču runas defekts. Tok zynōtnīkim byutu jōatšķir tū nu eista, teira volūdas pamata (skeleta) un šamā ziņā vajadzātu byut smolkjyuteigim un navajadzātu kōrt pi volūdas zynōtnes lelō zvona atsevišku nūvodu runōšonas veidu. Un uz rōvīni īvīst tū vispōrejā pīlītōjumā. Atškireigō izruna ir tikai vīna vyda ļaužu runas izlūksne, na volūda. Ļūti napareizi tekstus pīsōrņōt ar taidom vōrdu formom kai žurnalā. Meilī sovu ideju šturmātōji, pasokit, kaidā izrunā un raksteibā jyus sovas īceres dūmojat realizēt skūlōs — izgleiteibas sistemā? Kuras babeņas izrunā bārni tiks mōceiti? Voi tys nav tik svareigs jautōjums un naroda eistas bailes? Dēļ tō tai
reformai
ir pretinīki. Navar tū tai —
ci zynuot, ci nazynuot, ci dareit, ci nadareit… un ķei ža tī byus nōkūtnē? Un tod jim vaicōs, voi jī darjeva, voi naderjeva kū lītas lobā, voi jī zynova voi nazynova, ka tik troki sanōks.
Lai latgalīšu volūdu pīslāgtu skūlai, vyspyrms bārni ir jōīmōca pareizi latgaliski nūsaukt šū mōceibu īstōdi. Navar tok vysu myužu vyrynōt sveštautīšu “školas” durovas. Jim jōsaprūt, ka jī ir skūlāni, na “školāni” vai “šķoļņiki”, un jūs mōceis skūlōtōji, na “školōtōji”. Un vēļ volūdnīceibas bāda, ka latgaļu volūda nav datorī(?) — tod tei ir izmierstūša volūda (tai rokstā). Acim radzūt itūs garūs godus zynūšom sīvom un veirim beja jōstrōdoi pi volūdas teireišonas, skaidrōšonas, labskaneibas veidōšonas, a na pi garumzeimu dzonōšonas, volūdas sarežgeišonas un atsevišku nūvodu runas popularizēšonas. Izarōdīs, ka tū volūdas mērdēšonu veic tīši volūdnīceibas vide. Tī cylvāki ir pōrsamōcejuši “čivliski”. Lelōkū tīsu jī nasaprūt latgaliskū runu voi dzērdējuši tū anekdošu leimenī. Un tagad gryb paspeidēt latgaliski, bet nav saprašonas, kai tū dareit, un tōdēļ orientejās uz atsevišķu nūvodu izlūksnem
(īspējams, jim ir saikne ar šim nūvodim).
Jī pōrejū Latgolu najem vārā, tai mēginoj uzspīst sova nūvoda izlūksnes zynōtniskumu. Ja cylvākim uzspīss jaunū runōšonu, laseišonu un raksteišonu, ļūti īspējams, jī pavysam pōrstōs lītōt latgalīšu volūdu ōrpus sovas sātas. Taipat kai pōrtrauce pērkt un laseit “Katōļu Dzeivi”, sokūt: “Kam maņ moksōt naudu, ka navaru saboksterēt un saprast.” Nikaidim uzrokstu tulkōjumim napīkreitam. Myusu volūda ir latvīšu, un nikaida volūdas dubultōšona nav vajadzeiga. Volūda beja saprūtama i runā, i rokstūs, kamer volūdnīkus napōrjēme esperanto māneja latgaliskajā variantā. Asam par teiru eisti latviski latgalisku volūdu vysmoz losamajūs tekstūs. Un beidzūt — voi itōs sovaideibas prīškā myusim ir jōsajyutās vaineigim un galeigi napareizim cylvākim, ka mes nikai nasaprūtam, dēļ kō beja vajadzeiga itei volūdas putrōšona? Kam nu tōs kļiva vīglōk un lobōk?
Genovefa MELNE
Komentāri