Latvijas saspringtajā politiskajā atmosfērā nograndis pērkons — novadus un pilsētas aplidojusi ziņa, ka galvenajam valsts drošības sargātājam, bijušajam galvenajam prokuroram Jānim Maizītim zagļi nočiepuši datoru. Tieši no dzīvokļa aiznesuši ar visiem Latvijas noslēpumiem, neuzticamu personu sarakstiem, augstā
obkoma
norādēm utt. Kaut kas tāds laikam gan tikai pie mums iespējams. Lai atceramies, cik bargs un stingrs vienādiņ bijis Maizīša kungs, vētīdams deputātus un dažādas citas “Vienotības” klanam nepiederošas amatpersonas: tam nedos pielaidi noslēpumiem, šim liegs, jo, redz, viens pat Rīgā latgaliski runā, par Āboltiņu slikti izteicies, vēl kādam deguns pārāk krievisks… Un te, lūk, tāds fušieris: mājās glabāti valsts noslēpumi, kurus zagļi aiznes ar visu datoru. Latvijas politiskajās aprindās šī ziņa izsaukusi kaut ko līdzīgu nelielai zemestrīcei — politiķi nobažījušies par to, vai zadzējs nesāks sociālajos tīklos izlikt materiālus par viņu, politiķu ilgdzīvotāju rebēm, sakariem un izdarībām. Bet ko nu par Maizīti un politiķu bažām. Es domāju, ka cilvēku vairākumu Latvijā (bet Latgalē — noteikti) maz uztrauc bijušā galvenā prokurora, tagad galvenā Latvijas noslēpumu sargātāja likstas. Viņam pašam arī par kompromatu nelikumīgu glabāšanu savā dzīvoklī nekas ļauns nevar notikt. Ar uzticīgu kalpošanu lielajam
obkomam
nopelnījis gan mūsu valsts kungu, gan kungu kungu labvēlīgu un saudzīgu attieksmi. Turklāt valdošo partiju bosiem un bosienēm ar katru dienu jo vairāk jādomā par sevi, par to, kā neizlaist varas grožus no rokām — vispirms pašvaldībās, kur daudz kas var mainīties jau 3. jūnijā. Pēc tam — arī valstī. Līdz lielajām vēlēšanām tikai drusciņ vairāk par gadu. Valdošās partijas sāk nopietni domāt, kādu pīrāgu piesolīt tautai, lai tā atkal nobalsotu par tiem pašiem vēžiem. Šodien izskatās, ka varas vīrus un sievas īpaši nodarbina Latgales problēma. Nē, ne tas, ka te valda tukšums un nabadzība. Latgalē ģimeņu vidējais ienākums ir tikai 37 procenti no tā, ko saņem vidējā ģimene Rīgā un Pierīgā. Latgale ņurd, Latgale savu attieksmi pret Latvijas valdītājiem izsaka, pakojot čemodānus un dodoties pie Merkeles tantes… Kā mainīt situāciju? Risinājumu valdībai un valdošajām partijām palīdz meklēt dažādi pētnieciskie nodibinājumi un labi apmaksāti zinātnieki. Tie ne visai sen izperējuši ideju piešķirt Latgalei Brīvās ekonomiskās zonas statusu. Diemžēl prakse rāda, ka lielās nodokļu atlaides uzņēmējiem un daži citi valdības paredzētie bonusi nav iekārdinājuši rosīgus cilvēkus. Varbūt tāpēc, ka rosīgie cilvēki sen jau Latgali atstājuši, pelna iztiku sev un te palikušajiem vecīšiem Angljā vai Vācijā. Praktiski te vairs nav darba roku, kas īstenotu fantastiskos projektus par ministriju ieteikto kaņepju audzēšanu un apstrādi; par vēsturisko graustu atjaunošanu Daugavpilī un Krāslavā; par pastaigas zonu ierīkošanu ap Kovšu ezeru un ekskluzīvu viesnīcu būvēšanu Rēzeknē. Tik tiešām… Kas staigās pa tām pastaigas zonām, kas audzēs un apstrādās kaņepes, ja Latgalē turas un darbojas atsevišķas valdošo partiju balstītās firmas… Aha! Tātad valdība tomēr balsta Latgales firmas?! — teiks vērīgs lasītājs. Jā, balsta tās nedaudzās firmas, kas strādā domju aizbildnībā, megaprojektiem piešķirtos līdzekļus izzogot un sadalot uz galviņām: sev (t.i., firmai), domes amatpersonām. Tās savukārt no šiem līdzekļiem ziedo naudu valdošo partiju vajadzībām. Paskatieties, cik tūkstošu jau “saziedots” “Vienotībai”, Zaļajiem zemniekiem, nacionāļiem — tas ir, tiem, kuri naudu projektiem dala. Un, jo tuvāk tās vai citas vēlēšanas, jo lielākas naudas summas sabirs valdošo partiju kontos. Protams, kā labprātīgi ziedojumi. Diezin vai Latvijā vēl ir kāds naivais, kurš, lasot par dāsnajiem ziedojumiem, tic, ka tos no savām aldziņām atlikuši un ziedojuši pilsētu mēri, veiksmīgi celtniecības firmu īpašnieki, “Rail Baltic” projektu bīdītāji un uzraugi. Vai Latvijas megaceltnes — koncertzāles, sporta zāles un skolēnu pilis ne tāpēc sāk plaisāt un šķobīties drīz pēc to uzcelšanas, ka celtniecības laikā tur taupīts uz nebēdu, un tagad šī taupība jau lien ārā kā īlens no maisa un duras acīs pat neprofesionāļiem. Rīgā VID ēka, Rēzeknē “Gors” utt. Toties politiķiem ir nauda, ar ko tā vai citādi nopirkt vēlētājus: redz, pateicīgā tauta saziedojusi… Cik ilgi Latvija pacietīs šādu “kārtību”? Izmest šeptmaņus no valsts kamanām nav kam — tā stiprākā tautas daļa pūlas vaiga sviedros, vairojot Vācijas vai Anglijas nacionālo bagātību. Tomēr šis tas iekārojams te vēl palicis, ja jau politiķi tā plēšas par katru vietu ministrijā, valdībā un domē. Starp citu, Rīgā mēļo, ka Maizītis pats esot inscenējis slepenās informācijas nozušanu – nozagšanu. Lai to varētu izmantot savas siltās vietas, savas lielās algas saglabāšanai, savas ietekmes uz politiskajiem procesiem palielināšanai… Ak, tā tauta, ko tik nesarunā! Kaut gan… Ja runa ir par palikšanu pie siles (Rīgā vai Rēzeknē utt.), Latvijā viss ir iespējams.
Māra NIZINSKA
Komentāri