Šajā skrējienā kopā satiekas liels un mazs, sportists un nesportists, kājāmgājējs un riteņbraucējs. Nododot ceļojošo Miera lāpu no rokas rokā, no viena novada nākamajam, no savas valsts kaimiņu valstij, mēs dāvājam savas labās domas un savu labo gribu pasaulei. Šogad, kad domājam par Latvijas simtgadi un karsti vēlamies pasauli bez kodolieročiem un kara, šis labas gribas skrējiens ir brīnišķīga iespēja mums katram atsevišķi un visiem kopā apliecināt savu mīlestību savai Latvijai un visai pasaulei kopumā. Miera skrējiena Miera lāpa pirmoreiz tika iedegta pirms 30 gadiem, 1987. gada 27. aprīlī, pie ANO mītnes Ņujorkā, to iededza šī skrējiena idejas autors, Gandija miera prēmijas un UNESCO Miera balvas laureāts filosofs, sportists, mūziķis un mākslinieks Šri Činmojs. Šajā laikā lāpa ir apceļojusi visus kontinentus, pacēlusies pasaules augstākā kalna virsotnē un pat pabijusi kosmosā. To redzējuši un rokās turējuši simtiem tūkstoši cilvēku, to vidū Latvijas Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga un Čehijas prezidents un dramaturgs Vaclavs Havels, svētā Māte Terēze no Kalkutas, Dalailama, pāvests Jānis Pāvils II un pāvests Francisks, deviņkārtējais olimpiskais čempions Karls Luiss, kultūrisma leģenda Bils Perls, boksa leģenda Muhammads Ali un slavenais bokseris Nikolajs Valujevs, slavenie mūziķi: Pols Makartnijs, Stings, Boriss Grebenščikovs, Adrians Kukuvass, Marija Naumova u.c. Labos vēlējumus un apsveikuma vārdus Miera skrējiena starptautiskajām komandām un Latvijas dalībniekiem vēstulēs pauduši Latvijas prezidenti: Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis. Saeimas vārdā skrējiena dalībniekus sveikusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Latvijā Miera skrējiens pirmoreiz viesojās 1993. gadā. Kopš tā laika Latvija šajā labas gribas akcijā ir piedalījusies jau vairāk nekā desmit reizes, izskrienot cauri daudziem novadiem un viesojoties visās lielākajās Latvijas pilsētās. Pagājušajā gadā skrējiena Latvijas posma maršruts gāja caur Vidzemi un Kurzemi, un tajā piedalījās teju tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, starptautisko komandu veidoja sešu tautību pārstāvji. Šogad skējienam būs īsāks ceļš cauri Latvijai. Tas šķērsos tikai Latgali — vietu, kur pirms 100 gadiem notika Latgales 1. kongress un Latgale oficiāli izteica savu vēlēšanos būt vienota Latvijā kopā ar Vidzemi un Kurzemi. Skrējēji Latvijas teritorijā ieradīsies no Krievijas ceturtdienas, 29. jūnija, rītā un viesosies Kārsavā, Ludzā, Rēzeknē, Maltā, Aglonā, Krāslavā, bet 1. jūlijā šķērsos Latvijas – Baltkrievijas robežu Patarniekos. Šogad Latvija šajā starptautiskajā labas gribas akcijā piedalās posmā Krievija – Latvija – Baltkrievija. Tas ir mūsu apliecinājums, ka mēs vēlamies dzīvot saskaņā un mierā ar kaimiņu zemēm. Esam un gribam būt stipri savā suverenitātē un vienoti ar citām zemēm un nācijām kopīgajā sapnī par vienotu un mierpilnu pasauli.
Miera skrējiena Latvijas posma koordinatoru grupa
Komentāri