Pirms divdesmit gadiem viņi saņēma mantojumā vecu māju Maltā. Pamazām sāka to pārbūvēt. Sākumā domāja, ka dzīvos te tikai vasarā, bet vēlāk tā iepatikās, ka pārcēlās ar visu ģimeni no Rēzeknes uz šejieni. Sākumā gāja mazgāties pirtī pie vecākiem, pēc tam nolēma uzcelt savu pirtiņu. Kurināja sestdienās, bez steigas mazgāja bērnus, mazgājās paši. — Pirms gadiem desmit nokļuvām ciemos pie kāda pirtnieka, — stāsta Andris. — Kad mūs nopēra pēc visiem likumiem, mums tā iepatikās, ka nolēmām uzzināt par šo rituālu vairāk. Izrādās, pareizi peroties, pirts var atnest daudz vairāk labuma. Parasti ir tā: cilvēks aiziet uz pirti, nomazgājas un noguris nāk mājās. Visu darot pareizi, enerģija vairojas. Apgūt pirtsmāku Andris un Nellija nolēma kopā. — Kad uzzinājām, ka pirtnieku skolā jāmācās divus gadus, bijām neizpratnē: ko tur tik ilgi var darīt? — atceras Nellija. — Bet pēc diviem gadiem viss mūsu kurss lūdza meistaru vēl gadu ar mums nodarboties. — Lai apgūtu pilnībā pirtnieka mākslu, var mācīties visu mūžu. Tie ir tādi zināšanu slāņi, ko nevar iegūt nevienā institūtā. Tā ir zinātne. Pirtī var ne tikai nomazgāt netīrību, bet arī usprišināt skaistumu, tikt vaļā no dažām kaitēm, vajag tikai pareizi izmantot koka, ūdens, uguns, zemes, gaisa un dažādu zāļu enerģiju, — piebilda Andris.
EJAM PIRTĪ!
Daudziem dažādu tautību cilvēkiem ir laba tradīcija: iet pirtī. Un ne tikai Jaunā gada priekšvakarā, bet daudz biežāk. Pajautājiet pirtsmīļiem, kamdēļ jāiet pirtī, ja var nomazgāties vannā vai dušā, un viņi jums nolasīs īstu lekciju par pirts labajām īpašībām un priekšrocībām. Viņi domā, ka nekur citur, izņemot pirti, pat pa īstam nomazgāties nevar. Grūti iedomāties, cik daudz zināšanu ir īstam pirtniekam. Jā, ir pat tāda profesija, un to var apgūt speciālā skolā. Dziednieka un pirtnieka Ziedoņa Kārkliņa privātskolu pabeiguši arī šī raksta varoņi — Andris un Nellija KIŠČENKO.
Komentāri