Šys gods izdevnīceibai ir ražeigs — leidz augustam jau izdūtas 10 grōmotas. Par tōm pastōstēja izdevnīceibas vadeitōjs Jōņs Eļkšņa kungs. Pīmāram, grōmota “Piemineklis un laiks”, kas stōsta par “Latgolas Mōras” pīminekļa vēsturi, nu jauna izdūta, pasateicūt pensionētōs skūlōtōjas Annas Babres īrūsmei, kura Sōpju Dīvmōtes bazneicā beja organizējuse zīdōjumu vōkšonu šim mērkim un aicynōjuse tautu puļcētīs pi pīminekļa. Grōmotas izdūšonu atbaļstēja Rēzeknes dūme, Z. Zadvinskis nu Amerikas. “Beja īsnāgts projekts ari Kultarkapitala fondā, dīmžāl ekspertu atbiļde, ka “neredz galarezultātu”, beja vairōk nakai dīvaina. Jōsoka, ka nivīnu myusu projektu Kulturkapitala fonds nav atbaļstejis,” pastōsteja Jōņs Eļksnis. Nu šō goda grōmotu ražas jōpīmiņ “Mōras zeme”, kas izdūta ar Raimonda Krasinska finansialu atbolstu un kurai prīkšvōrdu uzrakstējis kinorežisors Jōņs Streičs. “Ļūti nūzeimeiga grōmota,” tai par “Mōras zemi” teice J. Eļksnis, uzsverūt, ka te lelu dorbu īguļdējuse “Rēzeknes Vēstu” redaktores vītneica Anita Graudiņa. “Pyrmajā sējumā ir “Rēzeknes Vēstu” latgaliskō pīlykuma “Mōras Zeme” publikacijas, kas aptver 1997. — 2000. godu. Par grōmotu sajimtas lobas atsauksmes. Šymā godā grybātūs izdūt ari grōmotas ūtrū sējumu,” saceja izdevējs. “Ideja par “Mōras Zemes” pīlykumu “Rēzeknes Vēstīs” rodōs, kod laikroksts “Mōras Zeme”, kas sōka iznōkt 1989. goda 25. septembrī, finansialu apstōkļu dēļ 1994. godā vairs navarēja dzeivōt. Nagribējam zaudēt saikni ar “Mōras Zemi” un nūsprīdem veidōt avīzi avīzē un vīnu lopu “Vēstīs” veļteit “Mōras Zemei”. Tai pagōjuši 20 godi. Un, pasateicūt dedzeigajam Latgolas un latgalīšu volūdas atbaļsteitōjam Raimondam, ir gotovs munas “Mōras Zemes” pyrmais sējums. Par grōmotas autori mani gon navar nūsaukt, jo autoru ir daudz. Gondreiž kotrs “Mōras Zemes” laseitōjs ir rakstējis “Mōras Zemei”. Tepat Pīters Lōcs, kas ir vīns nu lobōkajim raksteitōjim. Kandžinīku Katre pa reportažai atroksta. Re, kur, Jūlijs Trūps. Bet vyslelōkō raksteitōja ir Anna Babre,” teice Anita Graudiņa. Izdevnīceibas vadeitōjs aicynōja autorus pyrms manuskripta īsnīgšonas tūs leidz golam sakōrtōt, kōrteigi padūmōt, kū grib pasaceit. Cytaidi izdevnīceibai gryuti strōdōt. Klōtesūšī autori sacēja lelu paļdis grōmotu izdevējam, īpaši redaktorei Valentinai Undai par īguļdeitū dorbu. Līvija Liepdruviete, kurai šūgod LKC izdevnīceibā iznōkuse dzejūļu grōmateņa bārnim “Nu, paskat”, nūrōdeja, ka bārnu literaturas dzejneica ir Leontīne Apšeniece, bet jei poša ir tikai īsōcēja. L. Apšeniece sovukōrt sacēja paļdis Eļkšņa kungam, kurš asūt mudynōjis raksteit. Dzejneica Rēzeknes bibliotekai uzdōvynōja divas sovas jaunōkōs grōmateņas, nu jau pēc skaita 23. un 24.; vīna nu tōm, īspējams, latvīšu literaturā vēļ nabejuse: fabulas bārnim. Atmiņōs par pyrmō izdavuma “Piemineklis un laiks” iznōkšonu pasakavējōs Pīters Lōcs. Jys ari stōstēja par izdevēju Vladislavu Lōci, 1944. godu un Ontona Rupaiņa grōmotas “Boltī tāvi” latgaliskū variantu, kas tai ari nanūnōce pi laseitōjim. Šūgod izdūtō O. Rupaiņa grōmota “Baltie tēvi” ir par jaunu uzraksteita latviskā versijā. Dīmžāl pasōkumā nabeja daudz apmeklētōju, īspējams, kaidu vairōk vylynōja Piļsātas svātku aktivitates Festivala parkā. Bet vokorā, kod beja svātku gōjīņs pa Atbreivōšonas aleju, voi ūtrā dīnā — Ģimeņu parāde, nivīnam naīgōja prōtā nūstōt pi pīminekļa “Vienoti Latvijai” un nūlikt kaidu puči. Kai nikai pagōjuši 25 godi, kai tys nu jauna uzstōdeits. Jā, laiks skrīn, tam leidza atmiņas, un, kai izaskotōs, ari vērteibas…
Aija MIKELE
Eduarda UTĀNA un autores foto
Komentāri