— Kāpēc devies tieši uz “Amūras rudeni”? — jautāju Ivetai.
— Laikam jāsāk ar vēsturi. Kad pirms pieciem gadiem Rēzeknē dzima ideja par kinofestivālu, talkā tika aicināts Krievijas Kinematogrāfistu savienības sekretārs, apvienības “Kinoforums” prezidents Sergejs Novožilovs, kurš kļuva par mūsu festivāla “Open Place” starptautiskās orgkomitejas priekšsēdētāju. Sergejs Novožilovs ir kino un televīzijas žurnālists, kurš apmēram 20 gadus nodarbojas ar producēšanu un piedalās aptuveni 15 kinofestivālos visā pasaulē (Krievijā, Ķīnā, Meksikā, Spānijā, Latvijā u.c.) Viņa izauklētais, izlolotais bērns, kinofestivāls “Amūras rudens” ir viens no senākajiem. Reiz ar kolēģiem ieradies kultūras pieredzes apmaiņas komandējumā nelielajā robežpilsētā Blagoveščenskā pie Ķīnas robežas, Novožilovs teica: “O! Te vajadzētu kino un teātra festivālu sarīkot, dāvāt cilvēkiem svētkus.” Ja “Amūras rudens” ir viņa senākais bērns, tad Rēzeknes kinofestivāls — mīļākais bērns: viņš ir tā krusttēvs. Šie kinofestivāli vieno cilvēkus. Ik pa laikam Sergejs Novožilovs piedāvā kādam no festivāla rīkotājiem aizbraukt paskatīties citu festivālu, mainīties pieredzē, jo tā mēs visi augam. Viņš ar Latvijas kultūras darbiniekiem, aktieriem jau sen sadarbojas. Pērn “Amūras rudenī” bija aktieris Andris Bulis, aizpērn — “Rēzeknes Kultūras un tūrisma aģentūras” direktore J. Danilina. Bet šogad no Latvijas bijām divi cilvēki — es un ģitārists, mūziķis Ēriks Upenieks, kurš piedalījās “Amūras rudens” koncertos. Festivāla “Amūras rudens” programma ir daudzveidīga — teātra izrādes, īsfilmu konkurss, pilnmetrāžas filmu konkurss, šogad pirmoreiz bija ārzemju filmu konkurss. Starp citu, filmas “Reiz Rēzeknē” pirmizrāde Krievijā notika tieši “Amūras rudenī”. Mēs to prezentējām. Tā bija skatāma kā ārpuskonkursa filma. Mani uztrauca, vai skatītāji sapratīs, jo filma ir trijās, ieskaitot latgaliešu, valodās. Bet viņi lasīja un reaģēja uz subtitriem, teica, ka ir viegls, interesants, nepiespiests sižets. Jautāja, kur atrodas Rēzekne. Pozitīvi uztvēra.
Aija MIKELE
Komentāri