Esmu viena no tiem tūkstošiem slimnieku, kurus Saeima un valdība “aplaimoja” ar jauno zāļu saņemšanas kārtību.
Izstāstīšu visu pēc kārtas. Tātad izrakstīja daktere trīs zāles — sak, ej uz jebkuru aptieku. Drošības pēc uz lapiņas uzrakstīja (manai zināšanai) zāļu nosaukumus un kā tās lietot. (Tie, kuri jauno sistēmu uzspieda, rakstīšanu uz papīrīša daktera darba laikā neieskaitīja.)
Aptiekā no datora tiešām “izvilka” visas man uzrakstītās zāles — sanāca 61 eiro. Turklāt aptiekāre no manas pases izrakstīja kaut kādus datus un nolika savā atvilktnē. Kā lai es zinu, ko viņa izrakstīja un kādās rokās nonāks mani pases dati pēc tam? Kur garantija, ka tos kāda trešā persona neizmantos nelietīgi?
Agrāk es varēju dārgās zāles pirkt pa daļām (atzīmēja uz receptes), tagad — nekā! Jāņem visas. Bet tās maksā pusi manas pensijas! Kas paliks, lai samaksātu par siltumu? Agrāk es varēju kaimiņu vai kādu paziņu palūgt aiziet uz aptieku, tagad viņam līdzi jādod sava pase. Un tad vēl nezini, vai aptiekāre zāles iedos cilvēkam ar svešu pasi. Ja nu tā vienkārši nozagta?
Mans vecais tēvs teica: kad kaķim nav ko darīt, viņš sev vēderu laiza.
Ja deputātiem nav ko darīt, lai iet atpūšas, bet lai neapgrūtina Latvijas pamatnācijas (te es domāju nevis tautību, bet vecumu) dzīvi. Mēs, seniori, sen esam Latvijas pamatnācija, jo jaunie aizbēguši. Tagad mūs, vecos, paātrinātos tempos raidīs uz viņsauli. Tad tā būs brīva dzīve brīvā no cilvēkiem Latvijā!
Es aicinu savus vienaudžus protestēt, rakstīt vēstules Kučinskim un Saeimas priekšniecei Mūrniecei (viņa vienmēr tik skaisti svētkos runā par Latvijas valsts uzplaukumu). Kā plaukst valsts, to visi redz. Bet tagad plauks vēl vairāk, jo cits pēc cita tiek pieņemti likumi tautai “par labu”: kases aparātu likums, drīz būšot jauno gāzes balonu likums, nu un tika pieņemts zāļu likums, kas Latvijas pamatnācijai, t.i., veciem cilvēkiem, zāles padara nesasniedzamas.
Marija PĪGOZNĪTE
Komentāri