Ceceit, dōrgiņkō! Pi myusu vyss, kai redzi, okei, dokei! Kai vysur pasaulē…
Myužeigs skaistums, kaidi laiki! Breiveiba! Brauc, kur gribi, dzeivoj, kur gribi, gveļz, kū gribi… Cīši lobs tys lykums par pļōpōšonas breiveibu!
Edzj, kur “Dēļ-fui” pōrtā kū tik naatrassi. Zose prīcojās: cīši lobs pōrts! Vysur pyrmais. Visim pa prīšku pavēsteja, ka myusu “zeiļuks” ītupynōts vaļsts maizē. Myužeigs skaistums! Pajēme un aizvyzynōja atvaļinōjumā par veļti.
Nabādoj, Ceceit, gavēt jys mōk, izturēs. Kū tik sovā myužā itys cylvāks nav izbaudējis. I komuņaku, i dzīšmu laiku, i tyukstūšus laulōjis, nūkristejis, spovedējis, apstōvējis. Mes tok te mērstom kai myusas. Niule jōgaida ticeigam nabašnīkam ryndā, ja gribēs, lai bazneickungs pavoda. Bazneickungs to “otpuskā”. Myužeigs skaistums! Viņ tjurkī jys nabeja vēļ pabejis. Kai kurortā. Gols golā otpusku dabōjis. Myužeigs skaistums!
A smuts to nūsasmutēja. Te, dīveigajā Latgolā, kur vairōk svātuma, jys itaidu “padārunku” bazneickungam podsvīde. Nazynōja, ka svātu cylvāku cīsšonas vēļ svātōku dora…
Zose soka, ka stukaču laiki atgōjuši. Par tū, ka vōrda breiveibas jau da vamta asam atsaāduši. Koč tei “vōrda breiveiba” — cīši loba zōle pāra nūlaisšonai, gudreibas beņču izdūmōta. Izšauņ vysu, kas uz sirds i uz mēles, kur gribi: iz īlas, autobusā, tērgā, voi roksti, zvoni, lomojīs. I tōļōk, kauņeru izmets, komojīs.
Myužeigs skaistums!
Itūreiz ticeigī ļaudis iztyka bez itōs “breinumzōles”. Itūreiz Pestivaļu parkā iz piķetu sagōja tyuce ļaužu nu Rāznes, nu apleicīnes. Nu pogostu, nu cytu gorodu sabrauce. I bez runom, bez bļausteišonōs, bez mēļu kuļsteišonas parōdeja, ka Latgola nav vēļ galeigā mīgā. Ar plakatim, ar Rūžaini, ar Dīva dzīsmem tū parōdeja. I smuts īrōve asti kōjstarpē.
Paļdis i paļdis par itū “trikmīni” i Berneitei, i Dineitei, i Lideņai, i vysai Dīva tautai!
Dōrgiņkī! Ja mes byusim visiņki vīnōti kai zōdža zūbi, uzvarēs taisneiba, i tai pīdarēs myužeiba!
Ceceit, ītū vysu maņ Zose ar Puļģenci būrēja.
PLŌCIŅU MASE
PUĻGEŅCES biļde
P. S. Naļausim gudreibas beņčim myusus slaukt kai Sidora kozu.
Da vēlēšonu nadaudz laika. Dūmojit! Voi jōbolsoj par vacīm vēžim? Jī, nabadzeni, aiz laimes īmyguši, vairs nazyna, kas lobs, kas švaks.
Kurs pa prīšku vysus godus grūzējīs, vairs nader, kai izburbs ogūrcs. Pētejit jaunūs sarokstus. Lai jaunī teik pi tōs sileites. Cikom apsaveļs, vys kū to izdareis myusu lobā.
Pl. M.
2018. goda 13. septembrī
Komentāri