“Luočplieša dīnā”. Taids ir vīna dzejūļa nūsaukums krōjumā “Dzejas almanahs Rēzekne 2018”. Tys mani napateikami pōrsteidze, jo taidu latgalīšu volūdu naatzeistu. Rokstu pēc profesora Pītera Stroda parauga, tai, kai tū dora Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba. Bet almanahā ari daži muni panteni, kai vysā grōmotā, beja publicēti “pa jaunam”.
Ak jau poša vaiņa vīn ir, vajadzēja nūskaidrōt: latgalīšu volūdas originalus tulkōs voi nā. “Raksteitū ar cērvi naizcērssi” un vēļ — “dōvynōtam zyrgam zūbūs nasaverās”.
Lai atgiutu gora leidzsvoru, “Muoras Zemei” (tai almanahā) pīdōvoju vīnu sovu gabaleņu sovā originalā:
“Voi volūda var byut
Mūdes klīdzīņs,
Eksperiments
Bez gramatikas un dūmas?
Dreižōk sirdsapziņas bankrots.
Tīksme ar sovu egoismu
Paspeidēt
Voi, vēļ trokōk, —
Tautu iz izmēršonu
Škaļdeit…”
Lyuk, sovu egoismu apmīrynōjis, vēļ grybu teikt, ka Latvijas symtgadei veļteitais almanahs dūd ari lobus pōrsteigumus. Grōmota poša par sevi skaista. Apsveicami ir tulkōjumi.
Bet pavysam lels prīks ir par bārnu un pusaudžu daudzajim dzejūlim. Taitod dzejai Latgolā ir nōkūtne. Un tys ir pats golvonais!
Jūlijs Augusts TRŌPS
Komentāri