Vēlēšanas pagājušas, bet nekas vēl nav beidzies. Gluži otrādi, lielais jandāls ar vietu dalīšanu tikai sākas. Ar vēlēšanu rezultātiem apmierināto tikpat kā nav. Apsveicu latgaliešus! Viņi, balsojot par nacionālo sarakstu kandidātiem, ievēlēja Saeimā no Latgales (Rēzeknes) karojošu bezdievi un latgaliešu valodas kropļotāju. Bet kas nu ir, tas ir. Es pat teiktu, ka ir pietiekami labi. Jo nevienai partijai, kuras runči 25 gadus sēdējuši pie krējuma ķērnes, nav vairākuma. Būs jāmeklē, ar ko “mest kopā kauliņus”, lai pie siles un naudas lādes varētu noturēties ašie ierēdņi, pūces un pārējie naktsputni. Skābu ģīmi rāda Kučinskis un citu nokrāsu “zaļie”. Pat neskatoties uz to, ka Dūklavs pret Latgali diezgan dāsni noskaņots, gan Rēzeknē, gan citviet tantiņas un onkulīši par Kučinska partiju nebalsoja. Iespējams, tā cilvēki atmaksāja valdībai par Latgales ticīgo cilvēku pazemošanu un Latgales priestera spīdzināšanu. Starp citu, Sorosa ziņu aģentūra, kas par priestera arestu zināja un rakstīja, vēl pirms priesteris bija aizturēts, turpina uzbrukumu Latgalei un katoļu priesteriem — pagājušonedēļ īsi pirms vēlēšanām izplatīta ziņa, ka viens priesteris Rēzeknē remontē no mātes mantoto dzīvokli. Šī superziņa tika pasniegta atbilstošā mērcē: ziņu aģentūra apgalvo, ka cilvēki Latgalē esot uztraukušies par to, ka priesteris, iespējams, remontam iztērēs daudz naudas. Lasi un brīnies. Lai gan patiesībā brīnīties nav par ko. Vai tā ir tiesiska valsts, par kuras tiesiskumu “rūpējas” visādi bezdievju fondi ārzemēs? Šo fondu trekni barotā Latvijas “lielā” prese pūlas vaiga sviedros, lai samīdītu katru, kurš domā savādāk nekā melfi, pardon, lielās preses meļi un šo meļu aprūpētās partijas. Bet, kā saka mūsu lasītāja Veras tante, Dievs nav mazais bērns, viņš netaisnību redz, un netaisnības kalpiem tā vai citādi par saviem darbiem nāksies samaksāt… Mazliet skumji, ka mēs savas tiesības lemt ļoti bieži atdodam citiem — sak, ko man pūlēties un iet balsot, lai to dara citi: man līdz iecirknim tālu. Arī šajās vēlēšanās tādu mājās palicēju nebija mazums. Bet tas savukārt ir signāls līdz šim valdošajai elitei, ka tā var turpināt tādā pašā garā: neremontēt ceļus, kas ved uz Banderišķiem, Zagajevku vai Sprestišķiem, turpināt slēgt autobusu maršrutus, jo tie neatmaksājoties. Bet tas, ka no Pieguļiem vai Sprestišķiem uz Angliju aizbraucis jaunais pāris (tā arī neuzsācis saimniekošanu savās mājās) — tas ir tāds fakts, par kuru labāk nedomāt un nerunāt. Augstākās sabiedrības pārstāvjiem un politiķiem pietiek citu, svarīgāku rūpju. Pašreiz dienas kārtībā — valdības veidošana. Šķiet, tā nebūs vienkārša. Ko tik mēs neesam savēlējuši. Bet varbūt nemaz nav tik slikti? Skatīsimies “suņu būdas” izrādes Saeimas sēžu dienās, klausīsimies Pabrika eiropeisko čivināšanu vai Gobzema sevis lielīšanu. Tos, kuri neklausīsies, pabaidīs ar pārbaudītu līdzekli — briesmām, kas Latvijai draud no austrumiem… “Nedomāju, ka mēs, Latvijas vēlētāji, esam tik stulbi,” piezvanījis uz redakciju pirmdien (pēc vēlēšanām), teica Andrīvs (tā viņš sevi nosauca). Es gan negribētu Andrīvam piekrist. Vēlētāji darīja, ko varēja. Daudzi odiozi politiķi, pateicoties vēlētāju svītrojumiem, drīz būs spiesti atstāt siltās vietas ministrijās un citās valdības anštaltēs. Viens no tiem būs arī Nacionālās apvienības svētpersona, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Sarakstā viņš bija, bet esot saņēmis 5499 svītrojumus un nav ievēlēts. Daudzo mīnusu dēļ nav ievēlēta Ilze Viņķele. Spriganais Aizsardzības ministrijas darbonis (un naudas tērēšanas līdzdalībnieks) Veiko Spolītis, kurš esot saņēmis 3076 svītrojumus, arī droši vien zaudēs naudīgo vietu Aizsardzības ministrijā. Par daudzajiem svītrojumiem izbrīnīts visiem zināmais zemsavietis Kārlis Seržants. Tas arī palicis aiz barjeras, kas atdala ievēlētos no neievēlētajiem. Acīmredzot balsotāji tā novērtējuši Seržanta tieksmi pēc greznības (dzimšanas dienas svinēšana prezidenta pilī) utt. Ar plusiņu vairogu bruņojušies, trokšņaināku partiju pārstāvji nu jau devušies cīniņā par tiesībām veidot valdību. Gan Bordāns, gan liberālistu prese nez kāpēc uzskata, ka šim glumajam politiķim esot tādas tiesības. Nu, kā būs, tā būs. Laikam jau neko labāku par Bordānu mēs kā tauta neesam pelnījuši. Un Bordāns sociālajos tīklos sevi jau eksponē kā nākamo Ministru prezidentu. No politiskajiem kaujas laukiem negrasās projām iet arī Augusts Brigmanis. Kādā veidā viņš politikā paliks, pagaidām nav zināms. Latvijā šajā ziņā jau ir uzkrāta zināma pieredze: atcerieties, kā ne šajās, bet iepriekšējās vēlēšanās Āboltiņa bija atstāta aiz borta. Bet viņa prata toreiz apburt savu sāncensi tā, ka viņš steidzīgi atteicās no deputāta mandāta, jo bija “sagribējis” braukt uz Honkongu. Pieļauju, ka arī šoreiz Brigmanis un daži citi neievēlētie varētu tomēr saņemt deputāta mandātu. Apmaiņā pret… Piedomājiet paši, pret ko apmaiņā… “Kāpēc viņi neļauj arī “Saskaņai” sastādīt valdību?” jautāja kāda “RV” lasītāja. Uz šo jautājumu atbildēt nav grūti. “Saskaņa” varētu ienest pārmaiņas Latvijas atmosfērā, pārtraukt to pazemīgo klanīšanos uz vienu debesspusi, pārtraukt cilvēku sarīdīšanu, ar ko visus šos gadus nodarbojas tā saucamās nacionālās partijas, partijas, kurām par klanīšanos naudīgo onkuļu priekšā atlec labas dividendes. Un ķīvēšanās labējo partiju starpā par ietekmīgām vietām valdībā pašreiz notiek ne jau tāpēc, ka tām rūp Latvijas nākotne. Viņi pieraduši dzīvot grezni, komfortabli, un 25 gadus to dara, grābjot no Latvijas naudas tīnes pēc principa: vispirms mums, valdošajiem politiķiem, bet tautai — kas paliks pāri. Ja paliks.
Māra NIZINSKA
Komentāri