Skaists rudens šogad, vai ne? Gan mežs, gan dārzs vilina saimnieces, tīrumi mudina saimniekus: ariet, sējiet, līdiet krūmājus… “Vakarā esmu tā nostrādājies, ka pat televizoru neskatos,” saka Viļānu puses zemnieks Aloizs K. “Nelabi kļūst, kad redzu, kā par amatiem Saeimā un valdībā plēšas un ķīvējas mūsu ievēlētie deputāti,” viņam piebalso redakcijas pastāvīgā apmeklētāja tante Ļoņa. Labi vai nelabi, ko nu vairs! Ko esam savēlējuši, tie arī būs jāpacieš. Vismaz četrus gadus jāpiecieš. Vai mums pietiks pacietības? Skatos, skatos televizorā, kā viņi tur gudri spriež par nākamo valdību un tās darbiem. Bet pat bērns sapratīs, ka tas viss — lai kaut kā piesegtu cīkstēšanos par naudīgākiem amatiem valdībā. “Paskatos uz Bordānu — viņš taču ar piecu hektāru zemnieku saimniecību netiks galā. Nu, kāds no viņa valdības vadītājs?” piezvanījusi uz redakciju, domās dalījās “RV” lasītāja no Balviem, t. i., no vietas, kur Bordānu labāk pazīst. Cita mūsu lasītāja, rēzekniete, domā, ka Bordāns vēl neesot tas sliktākais. Kas mūs sagaida, ja pie teikšanas tiks “suņu būdas” pārstāvji? Es gan domāju, ka lielas atšķirības nav — Bordāns, Strīķe, Gobzems vai… Esmu papētījusi gandrīz visu labējo partiju programmas (Latvijas vēlētāji vienmēr izvēlas labējos — eirofanus un NATO pielūdzējus). Ne ar ko šīs programmas neatšķiras no tām, ar ko Latvijas vēlētājus savulaik savaldzināja un savaņģoja Repše, Straujuma, Zatlers, Freiberga un citi mūsu ievēlētie un augstos amatos ieceltie. Lai lielie ķīviņi un plūkšanās par krēsliem un amatiem vēlētājiem tā nekristu uz nerviem un aplam nepiesaistītu mūsu uzmanību, ievēlētajiem politiķiem nupat palīgā steidzies Valsts prezidents: viņš jau sen Latvijas sabiedrībai solīja izsludināt likumu par čekas maisu dokumentu publiskošanu. Nu pienācis īstais brīdis: grozījumi likumā par čekas dokumentu pieejamību izsludināti. Precīzs gājiens no prezidenta puses, lai novērstu elektorāta uzmanību no ķīviņiem partiju starpā. Nu tauta metīsies caurlūkot čekas maisus. Un ja nu tajos kāds atradīs Latvijā pietiekami pazīstama dzejnieka, tēlnieka vai bijušā Augstākās padomes deputāta uzvārdu… Kas par to, ka tas dzejnieks jau debesu dārzos; kas par to, ka tas deputāts čekas maisos iekļuvis bez viņa paša ziņas! Patirināt tādu cilvēku vārdus, piekārt tos pie lielā zvana… Tas nozīmē — garantēti novērst iedzīvotāju uzmanību no tā nesmukā ķīviņa, kāds pašlaik notiek labējo partiju starpā. Gribēju teikt, ka ķīvējas vēlēšanās uzvarējušās partijas. Taču tā būtu nepatiesība: nevienu no partijām, kas pašreiz dala krēslus valdībā, nevar saukt par uzvarētāju. Vienkārši šīs partijas iemācījušās “samest kauliņus kopā” (kaut arī ciest cita citu nevar!). Bet ko gan neizdarīsi savas “treknās” nākotnes labā! I “suņu būdas” saimniekam, i smalkajām “Vienotības” dāmām un kungiem, i Strīķes un Bordāna komandas taisnības cīnītājiem nav nekas pretī būt vienā brandžā ar maksātnespējas administratoru advokātiem, ar izbijušiem čekas maisu purinātājiem vai Latvijas banku sektora izputinātājiem… Vēl jau kādu laiku viņi tur tirgosies, plūksies, bet beigu beigās sametīs kauliņus kopā. Savas treknās nākotnes vārdā. Savas, ne jau valsts vai tautas nākotnes vārdā. Kaut gan… Labējie politiķi varētu teikt, ka man un tiem, kuri domā tāpat kā es, ka mums nav taisnība, ka labējie politiķi patiešām Latviju iecēluši saulītē: jau iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā pierakstījuši Latviju bagāto Eiropas valstu klubā. Jā, jā, Latvija pieskaitīta bagātajām Eiropas valstīm. Mums atliek tikai zemu paklanīties valdošās elites pārstāvjiem par to, ka viņi tādu darbu, nu to piereģistrēšanu, Latvijas labā izdarījuši… Diemžēl mums ir divas Latvijas! Vienā zaļi, rožaini dzīvo politiķi, otrā… Otrā dzīvo tauta, kas nupat saņēma pensijas pielikumu nepilnu trīs eiro apmērā. Un nu mans kaimiņš, bijušais Celtniecības tresta strādnieks, saņems veselus 193
eirikus
mēnesī…
Māra NIZINSKA
J. DRESLERA zīm.
Komentāri