Taču dzejnīka vōrds labi zynoms sabīdreibai: jys publicējīs gon kūpkrōjumūs, gon laikrokstūs. Par sevi autors grōmotas pēcvōrdā roksta tai: “Munas saknes ir Rēzeknes apriņkī. Mōtes Janīnas tāvs Jūlijs Soldons saimnīkōja Bēržgales pogosta Kozukolna cīma “Grūžūs”, tāva Jōņa tāvs Augusts Trops — Borkovas pogosta Krīvubirzes cīma “Mežārēs”. Tī — Lubāna azara, Aivīkstes upes un Meirānu kanala rūbežōs — tagad ari dzeivoju. Par “Grūžim” līcynoj vairs tikai skaistī pakolni un mežs, vairs nav ari Krīvubirzes cīma (nu 30 sātom turas trejs). As dzymu 1948. goda 18. septembrī Madūnā. Varu byut pateiceigs vacōkim, ka maņ dūti obu vactāvu vōrdi. Jūs pādūs tagad mekleju un rūdu pamatu dzeivei — “Vīnōti Latvijai”. Muna pyrmō skūla beja kaimiņūs — Meirānu pogosta Cērpelnīku (Degumnieku) Gotliba skūla, kas dybynōta 1883. godā. Mōceibas turpynōju Malnovas lauksaimnīceibas tehnikuma Agronomijas nūdaļā. Pēc tam studēju agronomiju Latvijas Lauksaimnīceibas akademijā. Tī sōku dorbōtīs studentu avīzē “Plēsums”. Asu strōdōjis vairōku rajonu laikrokstu redakcijōs, Latvijas Radio un ari radio “Brīvā Eiropa”. Pyrmais dzērdētais dzejnīks beja Jezups Laganovskis Gotliba skūlā. Paņteņu raksteišonā pyrmais kritikis un ari īdvesmōtōjs beja kaimiņs ūtrā Aivīkstes krostā — dzejnīks Jōņs Gavars. Pyrmais publicātais dzejūļs — laikrokstā “Brīvā Venta”. Ventspilī pīdzeivōju sovas pyrmōs Dzejas dīnas. Nu 2011. goda muna dzeja regulari teik publicāta Latgolas Kulturas centra izdevnīceibas almanahā “Olūts” un “Tāvu zemes kalendarā” u. c. Šūbreid dvēseli dziļi skar un prōtu nūdorbynoj na tikai dzejōšona, bet ari šovinistiski politiskī strāvōjumi, Latvijas vaļstiskōs vīnōteibas škeļšonōs centīni, īpaši Latgolā. Tōpēc īspēju rūbežōs leidzdorbojūs Latvijas “Daugavas Vanagos”, Latvijas Nacionalū karaveiru apvīneibā u.c. latviskumu sorgōjūšōs organizacijōs.” Dzejas grōmota iznōkuse ar Harija Fridemaņa un “Daugavas Vanagi Latvijā” atbolstu.
Aija MIKELE
Komentāri