Nu jau vairāk nekā mēnesi Latvijas ziņu aģentūras, radio, televīzija apspriež jautājumu — atļaut vai neatļaut 16-gadīgiem bērniem nogalināt dzīvniekus. Galvaspilsētas žurnālisti rīko diskusijas, cenšoties iesaistīt strīdiņā pēc iespējas vairāk iedzīvotāju. Tā tiek radīts mīts un priekšstats, ka Latvijā gan varai, gan iedzīvotājiem nav svarīgāku lietu un problēmu, kas steidzīgi jārisina. Bet šonedēļ kļuva daudzmaz skaidrs, ko aiz mazgadīgo mednieku problēmas gribēja noslēpt mūsu politiskā elite. Vispār slēpjamā ir daudz. Pašreiz aktuāls ir Eiropas tiesas spriedums Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča lietā. Tas ir skanīgs pliķis mūsu politiķiem. “RV” lasītājiem īpaši uzsvēršu: es neesmu ne Rimšēviča fane, ne aizstāve, man nav lielu zināšanu banku lietās. Bet nav jābūt profesionālim, lai, pat pavirši papētot vairāku slavenu Latvijas banku izputināšanas vēsturi, saprastu: politiskajai elitei lielo banku krahs vienmēr bija izdevīgs. Uz grūtībās nonākušo banku drupām trekni uzbarojās likvidatori un viņu krusttēvi, krustmeitas — Latvijas politiskā elite. Ar tiem, kuri traucēja šādiem banku iznīcināšanas procesiem, varas struktūras īpaši neceremonējās. Liekot lietā pat ļoti apšaubāmus savas rīcības pareizības pierādījumus. Uzsveru: es neesmu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča fane vai līdzjutēja. Bet, kad mani spalvas brāļi no lielajiem medijiem sāka rakņāties Rimšēviča biogrāfijā… Te vienā, te otrā medijā bankas prezidenta aresta attaisnošanai parādījās kompromats par šo amatpersonu; tika sarīkota īpaši skaļa speciāli publikai (vēlētājiem) domāta izrāde — Rimšēviča arests ar KNABa publisku ierašanos (neatceros — Latvijas Bankā vai bankas prezidenta mājās). Un viens no galvenajiem viņa vainas “pierādījumiem” bija nenosakāma vecuma fotogrāfija, kurā iemūžināts bārdainu un nebārdainu vīru bariņš pie gara galda ar šņabi un ne sevišķi ekskluzīvām “zakuskām”. No izmeklētāju mapēm “nejauši” žurnālistiem noplūdinātā fotogrāfija, šķiet, arī bija pats galvenais Latvijas Bankas prezidenta nelojalitātes un vainas pierādījums: sak, paskatieties, Latvijas ļaudis, Rimšēvičs jūs pārdevis Kamčatkas medniekiem… Šonedēļ Eiropas tiesa Rimšēviču attaisnoja. Par lielu
škrobi
mūsu politiskajai elitei. Man grūti spriest, kas tagad notiks tālāk, ko darīs jaunā, dikti neprofesionālā valdība. Bet skaidrs, ka publikas vērība kārtējo reizi tiek pievērsta tam, kā Latvijā notiek banku klupināšana, to izpārdošana par smieklīgām cenām (atcerēsimies, kā par nēzdoga cenu ārzemju ofšoriem tika pārdota “Citadele”, kā ne bez šodienas deputāta Mārtiņa līdzdalības tika izlaupīta un aizklapēta “Krājbanka”). Valdības vīriem un sievām, kā arī viņu politiskajiem komandieriem būs kādu laiku jāuzmanās vai arī dikti jāpacenšas, lai Rimšēvičs pēc uzvaras Eiropas tiesā un pēc atgriešanās amatā nesāk pamazām celt gaismā “Liepājas metalurga”, “Daugavpils dzirnavnieka”, “Citadeles” un dažu banku izčibēšanas īstenos apstākļus un mūsu politiķu līdzdalību šajās un daudzās citās Latvijas izlaupīšanas lietās… Vēl viena maza piezīme. Uzzinot par Eiropas tiesas lēmumu Rimšēviča lietā, Latvijas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja: “Rimšēvičs kaut šodien var doties uz darbu.” Tādā veidā galvenais likumības uzraugs atzina, ka Latvijas tā sauktās tiesībsargājošās iestādes (prokuratūras ieskaitot) ir vai nu galīgi nekompetentas, vai… Ja tā labi padomā, galvenais trumpis pret Rimšēviču bija tā neskaidrā, nobružātā fotogrāfija, kas it kā tapusi Kamčatkā. Un vairāk — nekā… Rimšēvičs tomēr ir personība. Ja viņa “sagraušanai” pietika tādu pierādījumu kā šī fotogrāfija, tad pasakiet, uz ko lai cer vienkāršs ierindas iedzīvotājs, kurš kaut kādu apstākļu dēļ nevietā pavēris muti vai nejauši kļuvis par liecinieku mūsu politiskās elites pārstāvja neģēlībai, zagšanai utt.? Cik pasargāts no varas patvaļas ir mazais Latvijas cilvēks? Sevišķi tāds cilvēks, kuram par visu, arī par valdošo partiju īstenoto politiku, ir savs viedoklis. Turklāt kritisks viedoklis… Diemžēl par tādiem Latvijas politikas smalkumiem pie mums nav pieņemts ne runāt, ne rakstīt. Vismaz tā sauktajā lielajā presē — nē. Mazā prese izrādās aktīvāka. Starp citu, par Ušakova aiziešanu uz Eiroparlamentu pirmais nožēlu izteica “RV” lasītājs no Rīgas kara veterāns V. Čudarāns (bijušais rēzeknietis). Viņš pārliecināts, ka jaunā Saeima “uzspiedīs” uz jauno Rīgas domi, un tā vairs neatļaus publiski svinēt Uzvaras dienu, kā tas bijis līdz šim… Tas, protams, būs sāpīgi tiem, kuri karoja. Par šiem svētkiem, kā protestējot pret valdošo politisko partiju mēģinājumiem nelaist, “neatļaut”, aizliegt, iestājās ne tikai kara dalībnieki — rīdzinieki. Veterāniem daudz domubiedru. Viņu pulcēšanās Rīgā kara beigu datumā mūsu “pareizos” politiķus katrreiz noved līdz baltkvēlei… Kā būs turpmāk? Dzīvosim redzēsim. Pret politiku, ko piekopj Latvijas labējās partijas, protesti jau notiek. Pagaidām pasīvā veidā — cilvēki vienkārši bēg prom no Latvijas. Bet visiem procesiem ir kaut kāds loģisks turpinājums un ne tikai pasīvā formā…
Māra NIZINSKA
Komentāri