Tyvojās 1917. goda apreļa kongresa 100 godu atcere, kod latgali pījēme vēsturyskū lāmumu — veidōt latvīšu vaļsti kūpeigu ar pōrejīm nūvodim. Tagad pasaceļ vaicōjums: voi atlicis vēļ gars myužs senejōs latvīšu tautas latgaļu volūdai?!
Cauri dažaidim laikim svešzemnīki — Livonijas ordeņs, pūļu, zvīdru, krīvu spaidi — nav spējuši piļneigi sagraut latgaļu nacionalū apziņu. Drukas aizlīguma atceļšona 1904. godā deve latgalim cereibu uz sova raksteitō vōrda saglobōšonu i kūpšonu, rodōs pyrmī nacionalōs atmūdas darbinīki, sōce izīt prese dzymtajā volūdā, goreiga satura literatura. Gūds i slave latgaļu goreidznīceibai i dažom laiceigōs kōrtas personom.
Latgolas 1. kongresā latgali sajēme mutyskas garantijas nu pōrnūvodu brōlim uz vysu latvīšu leidztīseibu nacionalā vaicōjumā: obu latvīšu volūdas tradiciju leidzapastōvēšonu — realu divvolūdeibu.
18. novembrī Latvija atnese latgalim īspēju īgyut izgleiteibu dzymtajā volūdā. Tai tys turpynōjās leidz 1934. goda 15. maja vaļsts apvārsumam. Pēc tō vēļ nūteik izmiseiga ceiņa par sovas latvīteibas saglobōšonu.
Sōcās padūmu okupacijas laiki. Lelvōcijas okupanti gon atnas latgalim lelu pacālumu literaturas laukā — Vladislava Lōča izdevnīceibas fenomenu. Vīni okupanti maina ūtrus, i svešinīki Latgolā pamozam kļyust par vairōkumu. Latgaļu ceņtīni uz sovas volūdas saglobōšonu palīk tautas brōļu naatbaļsteiti i naīvārōti, vēļ vairōk, baltyskī latvīši kļyust varas sabīdrōtī pret latgaļu volūdu gon padūmu godūs, gon ari
myusdīnu Latvijā.
Es tū varu aplīcynōt nu sovas dzeives pīredzes dzymtōs volūdas lītōjumā. Myusu volūda ir vīntuļa sovā ceiņā par izdzeivōšonu, latgaļu nacinalō apziņa jau tik tōli sagrauta, ka jī poši labprōt pījem, pat ceinōs par sovas identitates asimilaciju.
Latgaļu asnis giminēs ir sasajaucīs ar sveštautīšu asni tik tōli, ka tāvi i mōtes ceņšās sovas atvases atturēt nu latgaļu volūdas lītōšonas īspaida, tai rodūt dzymtōs volūdas analfabetus.
Latgaļu kuplōs gimines ir izzudušas. Moldu mōceibu i teoriju īspaidā nūteik kristeigūs vērteibu ignorance. Jauktōs giminēs nav īspējams īaudzynōt latgaliskū goru.
Atsaverūt 60 — 70 godus atpakaļ, lauleibas ar cytas ticeibas i tauteibas pōrstōvim beja gondreiž naīspējamas. Myusdīnōs tei ir norma.
Rusifikaciju ir baļstejuši jaunlatvīši K. Valdemārs, Biezbārdis i cyti, aicynūt latgaļus nu latynu raksteibas pōrīt iz kirilicu, pretejā gadīnī draudūt ar latgaļu kai tautas izneiceibu, a baltīšim gon saglobōt gotyskū raksteibu.
“Pateiceigī” latgali taidai īrūsmei par gūdu K. Valdemāra vōrdā Rēzeknē i cytur nūsaukuši īlas. Tys ir spļōvīņs latgaļu dvēselē. Tymā pošā laikā izcylim latgaļu darbinīkim naspējom atdūt pīnōceigu gūdu.
Vēļ aizvīnam latgaliskais vōrds vaļsts pōrvaļdē nateik īlaists ar lykumu, kas izsauc ari cytas smogas sekas. Latgaļu literatura ir uz izseikuma rūbežas, ir konkurēt naspējeiga.
Atrysynōjums vīnkōršs: jōmaina volūdas lykums, jōatjaunoj latgaļu skūlas. Latvijai navys deklarativi, bet patīsi jōkļyust 18. novembra vaļsts mantineicai. Centralajūs Katōļu bazneicas izdavumūs jōīlaiž Latgolas latvīšu volūda.
Vysuztycamōkō vaļsts īdzeivōtōju daļa ir apmulsuse: senejō latvīšu tauta nūspīsta uz celim. Tymā pošā laikā Latvijas mozōkumtauteibom ir dūta īspēja kūpt sovas nacionalōs volūdas tradicijas, kas ir sevkura etnosa eksisteņces golvonais nūsacejums. Izgleiteibas politika sagrūzeita, latgaļu volūdas pēteišonai nateik pīvārsta uzmaneiba i pīškērtas vaļsts finanses.
Mārteņa Lutera ticeibas reformacijas rezultatā senejō latvīšu volūda pījēme cytu nūkrōsu i izaplateja pa vysim nūvodim. Vēsturiski cytu latvīšu nav bejis kai tikai latgali. Latgali ir davuši tautai i vaļstei sovu vōrdu. Ari šudiņ vēļ aizvīnam senejūs latvīšu kulturas vērteibas styprōkas ir Latgolā, nasaverūt uz slāvu ekspansiju, jo latvīšu tautas dzeiveibas pyrmolūts ir Latgolā. Jōizbeidz naaugleiga polemika par latgaļu volūdas i tautas terminologiju. Meita navar byut bez mōtes, mes asam tei mōte.
Latgaļu volūdas pētnīceibas potencials Ūtrō pasaules kara beigōs devēs bēgļu ceļūs uz rītumim i beja koncentreits ap Vladislava Lōča izdevnīceibu. Dzimtinē pylnasineiga senejōs latvīšu volūdas pētnīceiba asūt beistama latvīšu tautas “vīnōteibai”.
Ir beidzamais laiks vaļsts politikai vysūs līmiņūs atklōt Rēzeknes kongresā skaidri deklareitū latgaļu nacionalū gribu. Nūklusēšona gon ir drauds vaļsts eksisteņcei.
Pīters LŌCS
Komentāri