“Sābri pļaun jau zalta kvīšus,
Bet tovs teirums vēļ nav sāts!”
Ai, cik aktualas vēļ šudiņ vaira kai symts godu vacōs Fraņča Kempa ryndas. Šūreiz stōsts byus par Latgalīšu rakstnīceibas muzeju, kam dūts Vladislava Lōča vōrds. Latgaļu literaturas krōtuvei rit jau 27. gods. Muzejs tyka dybynōts Vladislava Lōča dzymtajā pusē, Drycānu pogosta Piļcinē, rakstnīka i grōmotizdevēja pyrmajā skūlā. Tei beja rītumu trymdas latgalīšu vēļme, pi nūsacejuma, ja Latvija kaidreiz nūkrateis komunistu jyugu. Tys ari tyka izdareits i teik turpynōts vēļ aizvīnam. Sabīdreibas vīnaldzeibas dēļ latgaļu literaturas muzejs nav givis atbolstu. Latgalīši vēļ šudiņ sevi uzskota par mozvērteigōku latvīšu tautas daļu, giminēs i sabīdreibā izavaira lītōt dzymtū volūdu pat runā, narunojūt par rokstim, kļyustūt par dzymtōs volūdas analfabetim. Muzejs jau 19 godu atsarūn napīmārōtōs telpōs Rēzeknē, Krōslovas īlā 4B. Pošlaik caur Vladislava Lōča fondu muzejam ir pīškērts sabīdriskō lobuma statuss izgleiteibas, kulturas un zynōtnes veicynōšonas jūmā, bet tys nav realizejams, jo fondam nav leidzekļu, i dažaidus projektus vaļsts naatbolsta. Jau pīcus godus nūteik jaunō muzeja kōrma byuvnīceiba itūs ryndu autora privatīpašumā par privatim i dažu lobvēļu īrūbežōtim leidzeklim iz privatōs iniciativas pamata. Muzeja komplekss sastōv nu četrom ākom iz paprōva zemes gobola Rēzeknē, Pūra īlā, ļūti vēsturiskā vītā. Muzeja byuvnīceiba ir sasnāguse pusceļa stadiju. Vēļ vajadzeigs ilgs ikdīnas fizisks naapmoksōts veirīšu i sīvīšu dorbs, kai ari ap 50 000 eiro finanšu leidzekļu. Vyss kolpōs kūpejam lobumam i latgalīšu nacionalōs apziņas atdzimšonai. Muzeja pōrziņam bez sabīdreibas atbolsta tys nav paceļams i nasams. Latgalīši ir latvīšu zemes kūduls, i poša lobōkō līceiba par sevi ir normeitas raksteitōs volūdas saglobōšona vēsturei. Nōkūtnē latgaļu literaturas krōtuvei var byut izškirūša lūma šymā aspektā. Latgaļu tāvi i mōtes cauri godu symtim, vātrom i nadīnom ir atnasuši dzymtū volūdu leidz myusu laikam. Myusim nav jōbyut tōs kapračim, jōpīrōda pasauļam, ka gribim leidztīseigi lītōt dzymtū latgaļu volūdu sabīdreibā vōrdūs i rokstūs. Nu kotra pa gryudeņam, i sātive byus pylna, teirums tiks apsātsi Latgolas goreigō dryva viļņōs.
Cereibā iz atsauceibu,
muzeja pōrziņs Pīters LŌCS
Komentāri