1945. goda 9. majā
emigracijā Vōcijā Vladislavs Lōcs sovā dīnasgrōmotā roksta: “.. Naktīs bīži sapynā radzu brōli. Bīži pat karaveira apgērbā… Vīnmār un vīnmār dūmas ceļoj atpakaļ uz dzimtini, uz tāva sātu. ..Myusu tragedija vāļ nav beigusēs. Kod pēc pōrs mēnešim brauksim atpakaļ, tod tik varbyut redzēsim, kū mes nu sevis asom zaudējuši, kas ir tikai mums palicis pōri. Dzeive. Cik tu nu myusu esi prasejuse daudzi, bet pajāmuse esi jau vysus. Pajāmuse esi jau pōrōk daudz. Kur ir palykuse tauta? Kur? Ej meklej, ej, pēc pōrs mēnešim varēsi meklēt, jo tev byus skaidrs, ko tu meklej, bet nabyus vēļ skaidrs, cik un kū tu atrassi. Pi vokora sajamam ziņu, ka šū jūslu amerikani atstōšūt un te nōkšūt boļševiki. Tod jau myusim byus jōbrauc tōļōk.”
(“Vladislavs Lōcis. Dīnasgrōmota. 1940 — 1945.”)
Komentāri