Vasala, Maseit! Zini, kai pasauli padareit lobōku?
Par itū Pļapatunu Donetam beja lobs stōstējums.
“Kaids puika, kuram mōte vuiceja, ka pēc saļdējuma ēsšonas ir jōnūslauka mute, bet īpakōjumu jei pōrsvīde pōri sātmaļam, tū pošu ari darēja. Jys dūmōja, ka tī laikam dzeivoj taidi cyļvēceni, kuri pa miskastem rokņojās. Reizi jys gribēja pasavērt, kai jī dzeivoj tī, aiz sātmaļa. Pīgōjis klōt, īraudzeja, ka plastmasas īpakōjums guļ gleiši nūpļautā maureņā! Aiz kūkim beja radzams sātas jumts. Puika kauneigs vylkōs iz sātu. Jys saprota, ka navar dareit vysu tū, kū dora pīaugušī. Apsajēme nu itō laika namāslōt tī, kur cylvāki teirej. Mōtei nikō nasaceis. Kod īs ar jū kur kūpā, jys atsateiks nu saļdējuma. Kod paaugs lelōks, tod pasaceis.
Pīter, zini, kai jam klōjōs? Nu sōkuma jys pat aizmērsa par sovu apsajimšonu. Kod pōri žūgam aizlidōja kōrtejais mōtes mastais saļdējuma īpakōjums, tikai tod jys atgōdōja sovu apsajimšonu un beja cīši prīceigs, ka plastmasas īpakōjums vēļ beja pi jō. Sātmaļs vēl nabeja beidzīs, kod autobusa pīturā jys īraudzeja miskasti. Un laimeigs īmete tamā papeiru.
Kod mōte jū pēc kaida laika tyncynova, kur jys taids kōrteigs pēški palicis, puika izstōsteja vysu, kai beja. Gon par īrodumu gryutū atmesšonu, gon tū, kū jam skūlā par itū saceja skūlōtōja, ka pasaulē par vīnu lobu cylvāku ir palicis vairōk. Mōte, jam par breinumu, saceja, ka jei ari tū gryb atmest, lai tikai jys laiceigi pasoka. Un tai nūtyka. Nu pasaule palyka par divejim cylvākim lobōka.
Tys tev beja kai pīmārs, kai var maineit vysu pasauli. Kotram jōsōc ar sevi. Pīter, tu pats zini, ka poša gryutōkō kauja ir uzvarēt sevi, un tys nanūteik vīnā šaļtī. Tam jōveļtej vysa dzeive.”
Taida beja Doneta pavuiceiba.
Pļōpu Pīters
Komentāri