Augusts — atvaļinājumu mēnesis, laiks, kad katra ģimenīte savu iespēju robežās gādā krājumus ziemai: konservē dārzeņus, vāra zaptes, sāla sila skaistules sēnes. Gan lauciniekiem, gan pilsētniekiem darba pilnas rokas. Pat vakaros, kad ģimenes sanāk kopā lielajā istabā, bez īpašas balsošanas tiek izlemts, kādu programmu skatīties televīzijā: bez ziņu pārraidēm pašreiz “topā” ir kulinārijas tēmas. Iespējams, arī tādā veidā cilvēki cenšas pastumt tālāk aiz laika aizkara nepatīkamās ziņas, piemēram, informāciju par gaidāmo teritoriālo reformu. Bet cilvēkus tā satrauc. Protams, Ivuškās vai Tarasovkā dzīvojošajiem nav vienalga, kur pēc reformas atradīsies centrs — Dukstigalā, Kaunatā vai Sprūževā. Bet lauku ļaudis, ne vienu vien sāpīgu vai pat absurdu reformu pārdzīvojuši, klusējot uzņem informāciju par gaidāmajām neērtībām. Piemēram, ka pēc ministrijā
izperētā
novadu apvienošanas plāna būs grūtāk sasniedzams novada centrs, bibliotēka. Arī veikalu tīkls, protams, reformēsies. Viena lieta — kaut neliels centrs, cita — ja veikals paliks nomalē. Bez tam lauku iedzīvotājiem skaidrs tas, par ko reformu bīdītāji, Saeimas un valdības vīri un sievas, Rīgā nerunā: pēc reformas labāk nebūs, būs sliktāk. Starp citu, viņiem, šiem reformas bīdītājiem, pagaidām tomēr nav vienota viedokļa, kā jābūt, lai kļūtu labāk. Viens ir skaidrs: cilvēku skaits provincē (izņemot Pierīgu) nepalielināsies. Gluži otrādi, sarūk šodien un diemžēl turpinās sarukt rīt. Kā lielās (teritorijas ziņā) pašvaldības nodrošinās pieņemamus kontaktus ar tālā nomalē vēl mītošām ģimenēm? Vai skolēnu autobuss varēs izbraukt visus ceļus un celiņus, kuru lielajā pašvaldībā būs krietni vairāk? Par to nerunā ne atbildīgie ministri, ne Saeimas augstākās amatpersonas. Var piekrist, ka pašreizējie novadi ir pārāk sīki, un tas patiešām var traucēt lauku infrastruktūras attīstībai. Mazai pašvaldībai nav kur ņemt naudu pat neliela tilta remontam. Bet vai apvienošana palīdzēs? Vai vēl atlikušajās lauku skolās lielajā novadā būs pietiekams bērnu skaits? Skolas bērni, kurus šodien modina pussešos (skolēnu autobuss tā pienāk), apvienotajā pašvaldībā būs jāmodina vēl agrāk. “Gan jau tas viss sakārtosies,” mani mierināja atbildīgs novada domes pārstāvis. “Gan jau, gan jau. Cik dažādu reformu bijis. Nekas, izturējām.” Izturējām gan, taču ar lieliem zaudējumiem. Cilvēku aizbraukšana no valsts ir liberālo, labējo partiju darba vērtējums. Vai labāk jāsaka nedarba, ko valdošās partijas veikušas vai neveikušas savas valdīšanas 25 gados. Laikraksts “Neatkarīgā”, kas pašvaldību reformas tēmai velta pastiprinātu uzmanību, uzskata, ka valdība, tik ļoti steidzoties ar iecerēto novadu reformu, nav spējusi atrast atbildes uz daudziem iedzīvotāju jautājumiem.
“Tā vien šķiet, ka nebija prāta darbs par reģionālās attīstības ministru likt cilvēku no partijas, kuras idejiskā bāze ir paštaisnu, citus dzirdēt negribošu rīdzinieku grupa,”
raksta “Neatkarīgā”. Atgādināšu, ka novadu reformu steidzina un bīda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Par viņa kompetenci pašvaldību lietās Rīgā stāsta anekdotes. Bet vai nu viņš ir izņēmums pašreizējā ministru saimē? Ar ko viņš labāks par tieslietu ministru Bordānu, kura pirmais solis jaunajā amatā bija žēlabu pilna vēstule ārzemju vēstniecībām? Vai Pūces kungs ir kompetentāks? Vai viņam ir vēlme ieklausīties un saprast reformai pakļauto lauku iedzīvotāju viedokli? “Nikō loba nu itōs reformas nabyus,” pārliecināts Ludzas novada vienas pašvaldības vadītājs. “Bezdīveigu reformu izgudrōjuši Latvijā pi varas asūšī bezdīvi.” Gribēju iebilst manam sarunu biedram, bet pārdomāju. Viņam taisnība. Ne jau par pavalstnieku labumu domā mūsu varas pīlāri — politiķi. Gluži otrādi. Vai esat ievērojuši, ka pēdējā laikā politiķi un viņiem uzticīgi kalpojošā prese cītīgi vajā priesterus? Aizdomās par to, ka baznīca neuzrādot visus ziedojumus, nupat sarīkota kratīšana Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Mises laikā. Jāpiebilst, ka tā darīt neatļāvās pat komunisti 1941. gadā: gaidīja Mises beigas. Paskvilas par priesteriem un ticīgajiem pēdējā laikā regulāri publicē Sorosa finansētie Latvijas izdevumi. Uz policijas organizētā pieteikuma pamata tiek arestēti un tiesāti priesteri… Un tas viss notiek Latvijā, kur vara nebeidz sevi lielīt kā demokrātisku institūciju. …Tomēr gribas ticēt, ka tauta saņemsies un par visām šīm politiķu nejaucībām teiks savu stingro vārdu. Varbūt ne šodien, ne rīt, bet noteikti teiks.
Māra NIZINSKA
Komentāri