Masu saziņas līdzekļos laiku pa laikam
uzpeld
jautājums par partiju finansēm un sponsoriem, kuri šīs finanses politiķiem dāsni dāvina. Protams, partiju bosi šajā jautājumā nav visai runīgi: sak, pārtiekam no biedru naudas un nelieliem labdaru ziedojumiem. Paldies Dievam, pastāv vēl Latvijā neatkarīgā prese, kas tomēr izurķē un gaismā ceļ tās vai citas partijas īstenos barotājus: tās ir organizācijas un uzņēmumi, kas ziedo partiju vajadzībām ne simtus, bet tūkstošus un pat desmitus tūkstošu eiro. Uzzināt par ziedojumiem, protams, nav vienkārši, bet, gods kam gods, urķīgi žurnālisti Latvijā tomēr ir. Pašreiz, piemēram, dažos medijos publiskoti materiāli par naudu, no kuras pārtiek lecīgākā, kašķīgākā un lielīgākā partija — jaunie konservatīvie vai, prastā valodā runājot, Bordāna un Strīķes partija. KNAB mājas lapā ir ļoti interesantas ziņas par ziedojumiem, kurus saņēmusi Bordāna partija šī gada pirmajā pusē. Tā, piemēram, uzņēmējs Gints Dancbergs
bordāniešiem
ziedojis 21 500 eiro (tāda pati summa no Dancberga esot saņemta arī pirms gada). Šī gada 9. maijā Bordāna partija saņēmusi no kādas Janīnas Gaveikas 5000 eiro, bet no Edgara Maculeviča — 2000 eiro (tādas pieticīgas summiņas, vai ne?). Vēl pērnā gada 20. septembrī 10 tūkstošus Bordānam ziedojis uzņēmējs Pauls Dancbergs (nejaukt ar Gintu Dancbergu!). Tajā pašā dienā arī Paula brālis Marts Dancbergs atvēlējis
bordāniešiem
10 tūkstošus. Miljonāru sarakstā šo abu brālīšu nav, bet izskatās, ka naudas viņiem kā spaļu. Jau 25. jūlijā abi Dancbergi vēlreiz aplaimojuši Bordānu, ziedojot viņa partijai katrs vēl pa 10 tūkstošiem. Dāsns un labvēlīgs
bordāniešiem
bija arī pērnā gada rudens. Ārija Kukule (kaut kā nav dzirdēts par tādu veiksmīgu uzņēmēju un miljonāri) septembrī Jānītim Bordānam atvēlējusi 4000 eiro, savukārt 2000 eiro šim politiķim ziedojis Edgars Mihailovs. Pērnā gada jūnijā Bordānam, kurš vēl tikai
ražoja
dibināmās partijas biedru sarakstus (kā izpētīja prese, sarakstīti radi un draugi veselām ģimenēm), Pēteris Aloizs Ragaušs ziedojis 10 000 eiro, bet, ziedojot 5000 eiro, partijai par kaut ko ir pateicies Guntis Kronbergs. Skaidrs, ka gan šie, gan citi ziedotāji ne jau no ģimenes maka tos tūkstošus izņēma, ne no omītes pensijas Bordāna partiju atbalstīja. Augstākajās aprindās liela nauda grozās, nauda, ar kuru uzņēmēji maksā politiķiem par vajadzīgu lēmumu pieņemšanu. Bagātnieki tādā veidā jau pirms vēlēšanām partiju līderiem uzliek iemauktus. Un viņi, tiekot Saeimā vai valdībā, pieņem ziedotājiem vajadzīgos lēmumus. Par to, ka šie lēmumi pēc tam nodara postu dabai, dzen izmisumā vecīšus, atņem jaunajiem Latvijas iedzīvotājiem iespēju strādāt te vai mācīties (un viņi dodas uz ārzemēm), tas deputātus nesatrauc. Viņi jau uzkrājuši brangu pieredzi, kā noturēties pie pilnās siles. Viņi pasludina sevi par vienīgajiem pareizajiem tautisko, nacionālo vērtību sargiem un aizstāvjiem. Pamēģini iebilst — tūlīt nonāksi ienaidnieku (
putinistu
) sarakstā. Lai aplaupītā tauta nesadomātu protestēt, mūs pastāvīgi biedē ar Putinu un Krieviju: sak, redz, kas darās tajā agresīvajā, nepareizajā kaimiņvalstī — skatieties LTV, maksājiet nodokļus, nepīkstiet par mazajām pensijām, jūs taču esat savas valsts patrioti! Nu, jā, kurš tad no mums negribēs būt patriots? Tāpēc jau balsojam par
bordāniešiem
, par tiem pašiem nacionāļiem, kuru patriotiskās runas (sevišķi pirms vēlēšanām) saldas kā medus, bet darbi gan pēc tam, kad viņi ievēlēti, pārsteidz ar nesmukumu. Kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām nav bijis tādas nedēļas, kad prese mūs, vēlētājus, nebūtu informējusi par kārtējo plūkšanos Kaimiņa partijā. Neapmierinātā elektorāta ņurdoņa būtu vēl lielāka, politiķu kritika vēl asāka, ja Pūce vai ik dienas elektorātu, tas ir, mūs, lauku un pilsētu iedzīvotājus, nebaidītu ar teritoriālo reformu. Tantiņa, kura jau tagad nezina, kā nokļūt līdz ciema vai novada centram, pēc apriņķu reformēšanas jutīsies vēl trakāk. Ja novada pārvalde atradīsies 40 — 60 km attālumā no izmirstoša ciema, uz ko lai cer 80 gadus vecā tālās viensētas iedzīvotāja Broņislava? Pārtrūks kaut kur elektrolīnijas vads, būs jāsēž tumsā, kamēr kāds no “centra” uzzinās par veca cilvēka ķibeli, sameklēs un atsūtīs kādu
specu
. Bez
speca
patiešām nekā. Neba tante Broņa pati atradīs vietu, kur pārtrūcis vadiņš, kas kalpo no padomju laikiem? Vai viņa pati uzliks dūmu detektoru? Starp citu, izmantojot gadījumu, gribu brīdināt tālo viensētu iedzīvotājus: esiet uzmanīgi! Pa laukiem klīst blēži, kuri sevi uzdod par kontrolieriem. Nav Stupišķu ciema mājās uzlikti dūmu detektori — viltus “kontrolieri” uzliek lielus sodus, naudu pieprasot uzreiz. Nu, lūk, tik daudz par reģionālās reformas problēmām. Esiet uzmanīgi! Skatieties, nelaidiet mājās visādus nelūgtus kontrolierus. Lai nāk kopā ar sociālo darbinieku. Tikai tā var izsargāties no blēžiem, kuri visādas Bordānu, Pūču reformas izmanto kā vientiesīgu cilvēku apkrāpšanas līdzekli.
Māra NIZINSKA
Komentāri