Valdis (tā viņu dēvēja draugu lokā) savu dzīvi bija saistījis ar Rēzekni. Beidzis Rēzeknes Mākslas vidusskolu, ilgus gadus bija tās pedagogs, mācību pārzinis, direktors. Bija klāt pie Latvijas Mākslas akadēmijas filiāles dibināšanas Rēzeknē. Laimīgā kārtā viņa brieduma gadi iekrita 70. — 80-tajos, kad Latvijā un Latgalē strauji uzplauka dažādi kultūras procesi, tostarp arī glezniecība. Būdams no dabas dāsni apveltīts ar spēju redzēt pasauli krāsās, viņš kļuva par vienu no vadošajiem Latvijas akvareļa meistariem. Gan dzimtās puses ainavās, gan daudzajās klusajās dabās viņš demonstrēja oriģinālu, tikai viņam raksturīgu pasaules redzējumu, pasniegtu ar izcilu meistarību. Viņš bija viens no nedaudzajiem akvareļa meistariem, kurš nevairījās arī no figurālām kompozīcijām. No viņa darbiem vienmēr strāvoja dziļi izjusts, cilvēcīgi patiess tēlojums. Meistars ir aizgājis. Taču daudzos muzejos, iestādēs un ļaužu dzīvokļos turpinās dzīvot viņa gleznas, viņa pasaules redzējums turpināsies daudzajos skolniekos.
Osvalds ZVEJSALNIEKS
Komentāri