Pašvaldību reforma, pašvaldību reforma… Šie pašreiz modernie divi vārdiņi ir sava veida degviela ministriju ierēdņu aktivitātēm. Bez tam, kā saka pašvaldību vadītāji, ar viņiem neviens no “augšējos plauktos” esošajiem nekonsultējas; paši gudri, paši visu zina. Lielākais, ko pieļauj J. Pūces vadītā ministrija, šad tad painformēt novadu un pilsētu administrāciju pārstāvjus par to, kas nolemts vai būs nolemts. Mana gadagājuma cilvēki savā mūžā (pēc kara) pārdzīvojuši daudz dažādu reformu. Kad atskaties uz aizgājušiem laikiem, šķiet neticami, ka vai katru desmitgadi (gan padomju, gan pēcpadomju laikos) turpu šurpu bīdītas ciemu un administratīvo vienību robežas, mainīti nosaukumi utt. Teritorijas (nosaucot par ciemiem, apriņķiem vai novadiem) tikušas gan dalītas, gan bez iedzīvotāju piekrišanas “laulātas”. Kā radiopārraidē nesen izteicās viens pieredzes bagāts novada vadītājs: “Ar mums Pūce nerunā, nekonsultējas. Ministrijā sēž nesen, bet domā, ka par Kristinkiem vai Dubuļiem visu zina.” Lielākais, uz ko var cerēt pašvaldības vadītājs, ka ministrija viņu varbūt tomēr informēs par pieņemtajiem lēmumiem. Protams, cerība ir laba lieta, bet vai uz ministriju un Pūci var paļauties? Jebkurš pagastvecis, kurš nostrādājis amatā savus piecus desmit gadus, varētu Pūces kungam iedot ne vienu vien labu padomu — ko drīkst aiztikt, ko nedrīkst reformēt nekādā gadījumā. Kas par to, ka kādam Krāslavas pagastam, ko grib Rēzeknes novada teritorijā iekļaut, Rēzekne atrodas nedaudz tuvāk? Bet kā tad būs ar vecticībnieku draudzi, kurai šī nomaļā ciema iedzīvotāji pieder? Tā taču atrodas pavisam citā pusē un citā administratīvajā teritorijā. “Neviens nav skaidrojis, cik cilvēkam izmaksās visādu dokumentu, mājas grāmatas, pases utt., nomaiņa. Tagad tur ierakstīts pašreizējais pagasta nosaukums, bet būs taču jāraksta cits,” pukojas Sakstagalā dzīvojošais Jānis. Droši vien, ka būs. Bet varbūt arī ne… Skaidras informācijas pagaidām nav daudzos ar reformu saistītajos jautājumos. Kad un kādā ceļā Pūces ministrijas ierēdņi informāciju nogādās līdz Bērzgalei vai Voitišķu ciemam, kur palikuši trīs iedzīvotāji? Viens no viņiem mums pat vēstuli uzrakstījis:
“Redakcija, jūs visu zināt. Uz kurieni man būs jābrauc mainīt pasi un citus dokumentus, kad mūsu ciemu pievienos kaimiņu pagastam vai novadam? Uz veco vai uz jauno? Vai var jau tagad sākt? Un kas man atlīdzinās izdevumus par dokumentu maiņu?”
Kamēr ministrija muļļājas un kladzina par “lielo darbu”, pie kura ķērusies, daudzi reformas rosinātāji, valdošo partiju vadītāji, var atviegloti uzelpot. Vismaz uz kādu laiku iedzīvotāji, vēlētāji, aizmirsīs partiju pirmsvēlēšanu solījumus samazināt ministriju skaitu, cīnīties par likumu ievērošanu un solījumu izpildīšanu. Nu jā, ar to izpildīšanu tā ir, kā ir. Vai tad “Bordāns un Co” nesolīja samazināt ministriju skaitu? Bet kā varēja nesolīt, ja viņam droši vien jau rožainos sapņos rādījās šikais ministra kabinets. Un viņš to kabinetu dabūja. Ievācās un, jau kāpjot pāri slieksnim, izdzēsa no atmiņas visus pirmsvēlēšanu solījumus. Bet vai nu tikai Bordāna kungam vai Pūces kungam ir tā īsā atmiņa? Tikko vēlēšanas pagājušas, augstie krēsli sadalīti, jau maliņā nostumts arī jautājums par dārgo elektrību. Miljonus tauta šajos gados ir pārmaksājusi “žuļikiem”,
zaļās
enerģijas ražotājiem, un viņu augstajiem šefiem — politiķiem. Un tā vien šķiet, ka maksāsim vēl (vismaz tuvākā gada laikā). Tāpēc, ka šūmēšanās ar
zaļo
enerģiju, ko no tīro upīšu un strautu enerģijas it kā ražoja mūsu valdošo politiķu čomi — uzņēmēji, pagaidām noklususi. Un mēs turpinām maksāt papildu naudu par elektroenerģiju, kas
it kā
ražota uz mazās upītes kaut kur Preiļu vai Valmieras novadā. Kaut jau zināms, ka nekādas elektrostacijas tur nav, bet dažā vietā nav pat dokumentos norādītās upītes, kas it kā ražo
zaļo
enerģiju. Toties bija un ir no tautas “izspiestie” miljoni, un sava daļa no tiem tika arī valdošajiem politiķiem, kuri dedzīgi solīja ieviest kārtību šajā jautājumā, samazināt ministriju skaitu, pazemināt cenas elektroenerģijai, maizei, putrai… Ak, maizei un putrai nesolīja? Nekas, apsolīs nākamajās vēlēšanās, un mēs viņus atkal ievēlēsim…
Māra NIZINSKA
Komentāri