Latgalīšu sabīdreibas kūduls Ūtrō pasauļa kara beigōs bāga nu boļševikim, devēs emigracijā. Trymda īilga. Latgalīšu literaturas darbinīku nūvēlējums beja — Latvijas vaļsts breiveibas atgyušonas gadīnī dzimtinē izveidōt latgalīšu rakstnīceibas muzeju. Tys ari tyka izdareits iz privatōs iniciativas pamata. Laikam skrīnūt, latgalīšu vacō paaudze dzimtinē i emigracijā aizgōjuse myužeibā. Vītā nōkuse jauna — ar kosmopolitisku pasauļa redzējumu. Ir beidzamais breidis saglobōt latgalīšu normētū raksteibu i runas volūdu. Šymā aspektā na ūtrškireiga lūma ir ari naatkareiga latgalīšu rokstu muzeja uzturēšonai. Teik aicynōtas tolkā sabīdriskas organizacijas, bīdreibas i visi, kam nav vīnaļdzeigs Latgolas liktiņs atbylstūši 1. Rēzeknes kongresa lāmumim. Vajadzeigs reals dorbs, mozōk runōšona. Pyrmā kōrtā uzrunoju četru dzymtu, Lōču, Kušneru, Zazersku, Medņu, pīdareigūs, kuri vystyvōk stōvējuši myusu dzymtōs zemes kulturai dažaidūs Latgolas vēstures pavērsīņūs.
Patīsā cīneibā
Pīters LŌCS
Komentāri