Cik zeimeigi, ka ar Latvijas armijas uzvaru pyrms 100 godim pōr Bermontu-Avalovu 1919. goda 11. novembrī Abrenes apriņķa Tiļžas pogosta Ancānu mōjōs lauksaimnīku Marijas un Ontona saimē kai 11. atvase dzymst Ūtrō pasauļa kara legendarais Kūrzemes cītūkšņa aizstōvis, myusu nūvodnīks Roberts Ancāns. Tīpat Tiļžā Roberts mōcōs Brōļu Skryndu 6-klaseigā pamatskūlā. Vosoras breivlaikūs gona lūpus lelajā Grīvu mežā, kur breivā dobā atteista sovu bolsu. Dzīsmu gors Robertu pavoda jauneibas, ceiņu un trymdas godūs. Mōte Marija ir dziļi religioza sīvīte un kluseibā cer, ka dāls ar taidu bolsu varātu byut lobs bazneickungs, tōpēc syuta dālu iz Aglyunas gimnazijas klasiskū nūdaļu. Bet jys ir ījēmis prōtā kļiut par karaveiru. Pēc goda īsastōj Kōrsovas piļsātas gimnazijā, izrōda lelu interesi militarai audzynōšonai, kara rūtaļōs ir sovu vīnaudžu vadūņs, giust izcylus panōkumus sportā un ari mōceibōs ir vīns nu lobōkīm. Roberts ir aktivs vītejūs aizsorgu nūdaļas sportists un mazpulku daleibnīks. Pēc Kōrsovas gimnazijas absolvēšonas 1938. goda rudinī, izturūt konkursa pōrbaudejumus, uzsōk studijas Latvijas Universitates Tautsaimnīceibas fakultatē, pīsavīnoj studentu korporacijai “Lacuamia”. 1939. goda rudinī breivprōteigi īsastōj Latvijas armijā, lai kļiutu par kara juristu. Ar ļūti lobom sekmem beidz instruktoru rotu pi 4. Valmīras kōjinīku pulka, bet 1940. goda martā teik pōrcalts uz Līpōju. Pēc instruktoru rotas kursa beigšonas īsnādz lyugumu Latvijas kara skūlā, lai kļiutu par kadetu. Dīnejūt 1. Līpōjas kōjinīku pulkā, Ancāns ir grupas komanders, pylda bataļjona rakstveža pīnōkumus. Boļševiku okupacija 1940. godā naļaun pīpiļdeit nūdūmus. Padūmu godā jys tūmār palīk armijā, bet, īnōkūt vōcīšim, aktivi pīsaslādz Ōlaines partizanim. Pēc boļševiku izdzeišonas sōkōs breivprōteigūs vīneibu formēšona, un Ancāns jau kai seržants ir 16. bataļjona ryndōs, bet 1941. goda oktobrī izbrauc uz fronti. Soltajā 1941./42. goda zīmā Roberts Ancāns ar 16. Zemgales bataļjonu ceinōs pi Holmas Pleskovas apgobolā, pi Veļikajas upes un teik smogi īvainōts. Pēc izaōrstēšonas pavēļnīceiba komandej jū iz vērsnīku sagatavōšonas kursim, 1942. goda 1. septembrī Roberts īgiust leitnanta dīnesta pakōpi. Pīsadola ceiņōs pi Ļeņingradas, Volhovas, Ostrovas. Kaujā pi Ostrovas Ancānu otkon smogi īvainoj. Pēc ilgas ōrsteišonōs teik atzeits kai 50 procentu kara invalids — dereigs tikai aizmugures dīnastam. Bet Roberts Ancāns otkon breivprōteigi pīsasoka iz fronti, teik trejs reizes īvainōts, pavysam kūpā pōrcīš ostoņus kaujas īvainōjumus. Lelajā Zīmassvātku kaujā komandej 19. divizijas kaujas skūlu. Jō vadeibā vīneiba treju dīnu īlankumā ceinōs pi Lestenes ar tyvcīņas leidzeklim, iznycynoj 14 boļševiku tankus. Par izcylu drūšsirdeibu Zīmassvātku kaujōs 1944. godā Kūrzemē teik apbolvōts ar augstōkū kaujas ordeni — Bruninīka Dzeļža krystu un paaugstynōts kapteiņa dīnasta pakōpē. Par varūneibu 2. pasauļa karā Roberts Ancāns apbolvōts ar 17 varūneibas un gūda zeimem. Kaujas laukūs kapteiņs Ancāns komandējis vodu, rotu, divizijas skūlu, bataļjonu un dažaidas kaujas grupas ar izcylim panōkumim. 1945. goda februarī organizejās Latvijas pagaidu vaļdeiba ar pulkvedi Ōsi prīkšgolā. Kai delegatu pōrstōvēt 19. diviziju izvēlej Robertu Ancānu. Ģenerals Rudolfs Bangerskis jū īceļ par vaļdeibas noma komendantu, kuras miteklis paradzāts Ēdoles pilī. Sōcās 6. Kūrzemes lelkauja. Pi Rumbu dzeļža ceļa stacijas kapteini Ancānu smogi īvainoj — nu jau ostoitū reizi. Jō mīsa leidz myuža golam nosoj 37 granatu skombas un vīnu mašinpistōles lūdi. Kod vōcu armija kapitulej 1945. goda 8. majā, Ancāns pādējā breidī atrūn patvārumu iz minu iznycynōtōja kuģa un ar tū maja ūtrajā pusē īsarūn Rītumu Vōcijā, kur dzeivoj bēgļu nūmetnēs, Bad Verishofenā, Neiburgā pi Donavas, Augsburgā. 1950. goda 1. septembrī Roberts Ancāns nūdybynoj gimini ar Ilgu Birutu Lutums un strōdoj Neiburgā kai invalidu Pōrskūlōšonas centra administrators. Ījem atbiļdeigus omotus Daugovas Vonogu organizacijā, DV centralajā vaļdē nūstrōdoj septeņus godus. Kai vālāta latvīšu uzticeibas persona dorbojās Latvijas Nacionalajā padūmē un Latvijas Centralajā padūmē. Daudz godu pylda Augsburgas latvīšu komitejas prīkšsēža un tautskūlu pōrziņa pīnōkumus. Labi pazeistūt kara invalidu specialōs problemas, 1955. goda 17. junī Hamburgā Ancāns atjaunoj Latvīšu kara invalidu apvīneibas (LKIA) dorbu un teik īvālāts par LKIA prīkšsādātōju. Tō poša 1955. goda decembrī Ancānu saime izceļoj uz Ameriku. Ņujorkā Roberts sōkumā strōdoj iz byuvem, bet nu 1957. goda par tehniskū zeimōtōju liftu firmā “Otis”. Īceļōjis ASV, sōc LKIA organizēšonas dorbu. Daudz pyuļu veļtej invalidu pensiju izkōrtōšonai, ir latvīšu kara invalidu noma “Rota” (Amerikā) izbyuves un Brōļu kopu (Katskiļu kolnūs) izveides iniciators. Kara invalidu apvīneibas prīkšsēža omotā ASV nūstrōdoj 15 godu, ir ceņteigs žurnala “Kara invalids” redaktors un publicists. Roberta Ancāna dzeives devīze izsokama divūs vōrdūs — “Par Latviju”. Drūsmeigō karaveira sirds apsastōja 1982. goda 1. janvarī. Roberta Ancāna palnu urna tyka guļdeita Brōļu kopūs Katskiļu kolnūs.
Pīters LŌCS
P. S. Informacija par Robertu Ancānu jemta nu Latgaļu rakstnīceibas muzeja fondu materialim.
P. L.
Komentāri