Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Mōras zeme

KŌDREIZ SLAVENA, TAGAD…

Publicēts: 9. jūnijs 2020 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 1 min Komentāri (0)
Dalies:
KŌDREIZ SLAVENA, TAGAD…

Tagad, kod sōkusēs vosora, daudzi dūdās atvaļinōjumā. Braukt ekskursijā uz ōrzemem nav vysai drūši un na vysur var ari ceļōt koronavirusa Covid-19 dēļ. Tōpēc īpazeisim lobōk myusu dzymtū zemi, apceļōsim Latgolu. Te ir daudz kū redzēt.

Rībeņu nūvodā atsarūnās Rībeņu muiža, kū var apskateit kai vēsturisku vītu, navys turisma objektu, jo piļs ir avarijas stōvūklī. Rībeņu muiža 16. godsymtā ir saukta par Krevenmuižu, un tū Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs kai ļēņa īpašumu nūdeve Gerhardam Rēbinderam. Nu jō uzvōrda ari rodōs Rībeņu tagadejais nūsaukums. 1600. godā Pūlijas – Leitovas karaļs Zigismunds šū muižu atdeve Ernestam Korfam. Vēsturnīki uzskota, ka tīši Korfu laikā uzbyuvēta šei muiža, kas kai īpašums Korfim pīderēja leidz 1716. godam. Taču pošreizejū izskotu āka īgyva Mihala Veisenhofa laikā. Pilij tyka pībyuvētas sōnu ākas un divi tūrni. Vīnā nu tūrnim atsarodōs piļs kapela, ūtrā beja biblioteka. Rībeņu muiža beja slavena ar Veisenhofu dzymtas sakrōtū mōkslas dorbu un plašu mēbeļu kolekciju. Ap pili beja izveidōts skaists parks, bet piļs laukuma vydā beja baseins ar stryuklaku. Ākā ari tagad asūt fragmentari sasaglobōjusēs interjeru apdare – kūka kōpnes ar virpōtim balustrim un īkšdurovas. 1874. godā Mihala Veisenhofa dāls Arnolds muižu pōrdeve pūļu inženeram, tyltu projektētōjam S. V. Kerbedzam (1810 – 1899), kura dzymta saimnīkōja tī leidz pat Pyrmō pasaules kara beigom. Taču Kerbedzi poši vairōk dzeivōja Pūlijā, Peterburgā un cytūs lauku īpašumūs. 20. godsymta sōkumā ākas atjaunōja Jevgenija Kerbedza, kas beja pazeistama kai filantrope. Pilī jei izveidōja mōkslinīku, rakstnīku un komponistu atpyutas un radūšō dorba nūmetni. Rībeņūs uzturējās daudzi izcyli kulturas cylvāki – poļu gleznōtōjs Konrads Kržižanovskis, tēļneice Jūlija Stabrovska, lītuvīšu gleznōtōjs un komponists Mikolajus Konstantīns Čurļonis un tēļnīks Petrs Rimša. Laiks gōja, vyss mainējōs. Agrarōs reformas laikā, 1918. godā, muižas centralū daļu īgyva Sylajōņu pogosta pašvaļdeiba. 1920. godā pilī tyka īreikōta sešklaseigō pamatskūla. Skūla pilī dorbōjōs leidz 1975. godam, tod āku sovā ziņā pōrjēme vītejais kolhozs un tū izmontōja kai nūlyktovu… Pošlaik Rībeņu muiža ir privatīpašums. Viņ žāl, ka kulturvēsturiskō vīta nateik atjaunōta.

Aija MIKELE

AUTORES foto

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.