Šogad, kad pasauli skāra koronavīrusa pandēmija, varēja pārliecināties, cik svarīga šī profesija ir cilvēcei. Mediķi aizsargtērpos un maskās bija frontes pirmajās līnijās un, aizņemti, glābjot cilvēkus, ne vienmēr dzirdēja aplausus, ko viņiem veltīja daudzu valstu, tostarp arī Latvijas iedzīvotāji, pateicoties par pašaizliedzīgo darbu.
2020. gada mediķiem nākotnē veltīs filmas, stāstus, dzejoļus un dziesmas. Bet tas būs mazliet vēlāk, kad mēs sapratīsim, kas mums palīdzēja izdzīvot un kam gribam no visas sirds pateikt: esiet veseli!
Šodien “Rēzeknes Vēstis” savus lasītājus iepazīstinās ar jaunajiem ģimenes ārstiem, kuri pirms dažiem gadiem nākuši pelnītā atpūtā aizgājušo dakteru vietā.
Elīna PAVRO – rēzekniete, 6. vidusskolas absolvente. Par ģimenes ārsti Rēzeknē strādā kopš 2018. gada janvāra. Jau kopš 9. klases viņa zināja, ka savu dzīvi vēlas saistīt ar medicīnu, un vidusskolas gados mērķtiecīgi gatavojās iet šo ceļu. Iestājās P. Stradiņa universitātē.
– Sestajā studiju gadā sāku domāt par specializāciju, jo man patika daudzas medicīnas nozares. Tad sapratu, ka vēlos strādāt ar dažāda vecuma cilvēkiem – gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem, tāpēc izvēlējos ģimenes medicīnu, – saka Elīna.
Arī Oļegs FIĻIMONOVS ir rēzeknietis, 3. vidusskolas absolvents.
– Es jau no bērnības zināju, ka būšu vai nu skolotājs, vai vetārsts, vai ārsts. Gribēju ārstēt gan cilvēkus, gan dzīvniekus, taču manu izvēli ietekmēja vecāki. Par ģimenes ārstu kļuvu tāpēc, ka šobrīd tā ir vispieprasītākā profesija – ģimenes ārstu vidējais vecums ir 60 gadi. Es gribēju strādāt tieši Rēzeknē un zināju, ka te būs vakance. Visi pacienti te ir “savējie”, cilvēki labāk izturas cits pret citu.
Olga RATNIKOVA – arī rēzekniete. Pēc Rēzeknes 3. vidusskolas absolvēšanas devās mācīties uz Rīgu.
– Mēs bijām trīs draudzenes. Viena no mums gribēja kļūt par ārsti, otra – stāties Medicīnas skolā. Un es ar viņām kompānijā. Man patika mācīties Medicīnas skolā. Mana pirmā specialitāte – akušiere. Es dzīvoju Rīgā. Darbu specia-litātē neatradu, kļuvu par stomatologa palīdzi. Atkal mācījos, ieguvu psiholoģijas bakalaura grādu un septiņus gadus pēc vidusskolas sapratu, ka gribu kļūt par ārsti. Nācās vēlreiz kārtot visus cen-tralizētos eksāmenus. Nokārtoju. Iestājos. Pabeidzu. Ģimenes medicīnai pievērsos tāpēc, ka plānoju atgriezties Rēzeknē.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 19.06.2020.
Komentāri