No “Zvejnieku” pagalma Lubāna stāvkrastā dzirdamas atpūtnieku balsis un ūdens šļaksti, kas nāk no dīķa ezera palienē. Lūkojoties tālumā uz Lubānu, sajūta kā stāvot jūras krastā – priežu šalkoņa vējā, ūdens, kas saplūst ar horizontu. Jānis palepojas ar metālmākslinieka Norberta Kudiņa “Mainīgo veiksmes zivi”, kas esot arī kā bāka. “Anna to ieslēdz, lai redzu ceļu mājup no ezera,” smej Jānis. Anna stāsta, ka jau gada sākumā bija rezervēts viss maijs, bet pēcāk visi savu atpūtu pārcēla. “Labi, ka bija kur pārcelt,” teic Anna. Viņa nesūdzas par trim tukšajiem mēnešiem, jo patiesībā esot daudz padarījuši saimniecībā, arī atpūtušies. Viņas tālrunis, kamēr runājāmies, zvanīja vienā laidā, un tā esot kopš atcēla stingros ierobežojumus – cilvēki vēlas atpūsties pie dabas. Lai veicas!
Aleksandra ELKSNE-PAVLOVSKA
AUTORES foto
Komentāri