IN MEMORIAM

Pavysam nagaideiti un pēkšni apsarōvīs Latgalīšu rakstnīceibas muzeja veidōtōja un vadeitōja Pītera Lōča myužs. Pīters Lōcs beja vīns nu dyžōkajim latgalīšim, sovas tautas patriotim, kurš sovu myužu veļtēja tāva brōļa, latgalīšu grōmotu izdevēja Vladislava Lōča pīmiņas un latgalīšu literarō montōjuma un vērteibu saglobōšonai. Jys beja ari loppuses “Mōras Zeme” naskaitamu rokstu autors. Pīters Lōcs dzimis Drycānu pogosta Piļcines Lōčūs. Piļcines skūlā pabeidzis trejs klases, pēc tam sekōja mōceibas Rēzeknē, jō gimine 1954. godā pōrbrauce dzeivōt uz piļsātu. Rēzeknes 1. vydusskūlu jys pabeidze 1963. godā un īstōjōs Lauksaimnīceibas akademijā Jelgovā. Pēc 2. kursa pōrbrauce studēt uz Daugavpili, uz Politehniskō instituta Vyspōrtehniskū fakultati. Īgive elektriķa specialitati. Pēc tam strōdōja par elektriki Rēzeknē dažaidūs uzjāmumūs. Pādejī 36 dorba godi pagōja “Rēzeknes siltumā”, Makarovkas apakšstacijā. Lai ari Pīters Lōcs pēc izgleiteibas beja elektrikis, bet jō sirds dorbs beja latgaliski drukōtō vōrda saglobōšona. 1992. godā jys nu Vōcijas atvede lelu daļu Vladislava Lōča izdūtō montōjuma. 2001. godā Rēzeknē jys nūdybynōja Latgalīšu rakstnīceibas muzeju – latgalīšu grōmotu un cytu līceibu privatkolekciju. Faktiski tys ir vīneigais Latgolas, Latvijas un ari pasaules latgalīšu rakstnīceibas muzejs ar pastōveigu ekspoziciju. Puse nu muzeja materialim un ekspozicijom beja veļteita grōmotizdevējam Vladislavam Lōčam, pōrejī materiali stōstēja par cytim Latgolas rakstnīceibas darbinīkim un rakstnīceibas vēsturi. Šō muzeja izveidē Pīters Lōcs īlyka vysu sovu sirdi, dvēseli un daudz dorba. Lelu ryupi jam radeja muzejam pīmārōtu telpu tryukums. Pošā sōkumā muzejs tyka īreikōts Drycānu skūlā, tod pōrcalts uz Piļcines skūlu. Kod šū skūlu slēdze, uz kaidu laiku muzejs mōjvītu atroda Rēzeknes 14. orūdskūlas telpōs. Pēc tam Rēzeknē, Krōslovas īlā 4B, tyka nūpērkti vairōki dzeivūkļi, kur īreikōts muzejs. Gōja godi, un rodōs dūma par jaunu muzeja āku. Aktivi strōdojūt, Purva īlā topa jauna āka, kurā vēļ daudz jōīgulda dorba. Lai dorbus pabeigtu leidz golam, šym nūlyukam beja pat nūdybynōts fonds, tikai dīmžāl cylvāku atbolsta beja moz. Pats Pīters Lōcs nav sagaidējis tū dīnu, kod muzejs pōrsaceļsīs uz jaunom telpom… Jō dorbu nōksīs turpynōt cytim. Pīters Lōcs beja ari aktivs latgalīšu grōmotu prezentaciju un cytu Latgolas kulturai veļteitu pasōkumu apmeklētōjs. Jys vīnmār daļējōs gon sovōs atmiņōs, gon stōstēja par latgalīšu literaturas vēsturi, par grōmotu izdevēju Vladislavu Lōci. Cylvāku pīmiņā jys paliks kai pošaizlīdzeibas un sovas tautas kulturas saglobōšonas paraugs. Šū degsmi un pīmiņu ir jōnas tōļōk ari nōkamajom paaudzem.