Andryvs Jūrdžs dzimis Ludzas apriņka Rogovkas draudzes Kōrklinīkūs 1845. goda 30. novembrī. Jō dzeives gōjums beja vīnkōršs kai vysu cytu zemnīku dzeive. Jys gōja smogajūs muižas klaušu dorbūs, pīredzēja Latgolas zemnīku breivlaisšonu nu dzymtnīceibas, pīdzeivōja latgaļu drukōtō vōrda aizlīgumu un tō atceļšonu, sagaidēja breivu Latvijas vaļsti. Skūlā Andryvs Jūrdžs nav gōjis ni dīnas. Laseit jū īvuicēja mōte, sprēžūt pi rateņa. Burtus jys mōcējōs lyugšonu grōmotā. Gonūs īdams, jys uz bārza tōss zeimēja burtus, tai apgyustūt raksteišonas mōkslu. Jys izgleitōjās, losūt kalendarus, grōmotas un pōrnūvodnīku avīzes. Tai pamozam īsamōcējōs pūļu un krīvu volūdu. Pēc garom dorba stuņdem muižas voi sovā teirumā jys pi skola gaismas vai vōjas petrolejas lampeņas gon pōrrakstēja grōmotas, tulkōja, atdzejōja, gon pats sacerēja tekstus. Jys sarakstēja 25 bīzus sējumus, kotru ap 1000 lopaspušu bīzumā. Sovom meito, izejūt pi veira, jys deve pa sējumam pyurā. Lelōkō daļa jō raksteitūs grōmotu sadaga guņsgrākā Rēzeknes muzejā. Sovus dzejūļus jys rakstēja tautas dzīsmu gorā. Rokstūt pi vōjas gaismas, Andryvs Jūrdžs pazaudēja ocu gaismu un sova myuža pādejūs sešus godus pavadēja piļneigā oklumā. Myužeibā jys aizgōja 1925. goda 22. aprelī un paglobōts Rogovkas draudzes Desetnīku kopūs.
PA DĪNU ZEMNĪKS, PA NAKTI DZEJNĪKS
Šudiņ, 4. septembrī, 19.00 Rogovkā svinēs izcylō latgalīša Andryva Jūrdža 175. dzimšonas dīnu. Koncertuzvadumā “Suprātka Kōrklinīkūs jeb Andryvam Jūrdžam – 175” pīsadaleisīs vītejī pašdarbnīki, postfolkloras grupa “Rikši”.

Komentāri