Ilonas Romanovskas dzīve ar Rēzeknes 6. vidusskolu ir cieši saistīta kopš bērnības – te mācījusies pati, te strādā jau vairāk nekā 28 gadus. “Kad mācījos skolā, man patika visi mācību priekšmeti, un daudzi skolotāji bija paraugs – vēstures skolotājs Ivans Zakutajevs, krievu valodas un literatūras skolotāja Margarita Mihailova, ļoti patika bioloģijas skolotāja Valentīna Dolgova… visi skolotāji. Man tiešām patika mācīties, un mācības padevās viegli,” stāsta Ilona. “Absolvējot vidusskolu, ilgi domāju, par kādu skolotāju studēt. To, ka būšu skolotāja, zināju jau 7. klasē, bet tieši kādu priekšmetu mācīšu, nebiju izdomājusi.” Ilona Romanovska izaugusi dzelzceļnieku ģimenē: “Mamma un tētis bija parasti strādnieki. Paldies vecākiem, ka viņi neiejaucās manā izvēlē, nenorādīja, ko studēt, kādu profesiju izvēlēties.” Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā ieguvusi bioloģijas un ķīmijas skolotājas kvalifikāciju, 1992. gadā Ilona atgriezās savā skolā. “Tolaik jau vairs nebija padomju laika prakses, kad absolventus nosūtīja strādāt uz konkrētu skolu. Pašiem vajadzēja meklēt darbu. Man piedāvāja darbu Rēzeknes 6. vidusskolā, kur pirmo gadu nostrādāju par sākumskolas skolotāju pagarinātajā grupā. Nākamajā mācību gadā jau sāku strādāt kā bioloģijas skolotāja,” stāsta I. Romanovska.
Aleksandra ELKSNE-PAVLOVSKA
AUTORES foto
Комментарии