Maņ šis aicynōjums atsauce atmiņā reiz tāva saceitū: “Meitiņ, tu byusi skūlōtōja, jo tu pīdzymi klasē.” Beju moza, vēļ skūlā nagōju, vīn brōleits Vladislavs beja skūlāns. Tāvs pajēme mani pi rūkas, gōjom uz t. s. lelū ustobu – “klasi”, lai maņ parōdeitu, kur es 1928. godā pīdzymu. Jauncaltū mōju pasvēteit (taids ir katōļu ticeibas pīnōkums) aicynōjuši prīsteri. Īsaroduši pazeistamais Fraņcs Trasuns un mons. Nikodems Rancāns. Monsinjors pasvētejūt uzdōvynōjis svātgleznu “Čenstohovas Dīvmōte”, Fraņcs Trasuns – ūtru, “Dīvabārns uz rūceņom tur pasauli”. Es asūt pīdzymuse “klasē” – simboliskā, jo skūla tūlaik jau beja pōrcalta uz Piļcines muižu. Bet es skūlōtōjas dorbā asmu strōdōjuse 42 godus. Muns skūlōtōjas ideals beja klases audzynōtōja Anna Laizāne, Rēzeknes Vaļsts skūlōtōju instituta 10. izlaiduma absolvente. Anna Laizāne un jauncaltō Piļcines skūla ar breineigū audzynōtōju – skūlōtōju kolektivu, kuri nōkuši nu RVSI. Kai dōrgumu globoju grōmotu “Rēzeknes Valsts skolotāju institūts”, kuras 303. lopaspusē radzams izcylōkais nu direktorim Nikodems Rancāns.
Anna BABRE
P. S. Nalela pībiļde na par skūlu, bet par volūdu.
Uz vysu myužu atmiņā palykuši latvīšu – latgalīšu volūdas pareizraksteibas nūsacējumi pēc saleidzynōjuma principa: vīna volūda, nadaudz atškireigi dialekti. Stuņdēs tūs praktiski, gramatiku saleidzynojūt, gon izrunōjom, gon izdzīdōjom tautasdzīsmēs:
Dziedi, dziedi tu, gailīti…
Dzīdi, dzīdi tu, gaileit utt.
Uzsvārts tyka Vaļsts īpašvōrdu lykums: namaineit piļsātu u. c. geografiskūs nūsaukumus (Rīga, Latvija, Krāslava utt.), uzvōrdus izrunōt un raksteit tai, kai īraksteits dokumentā. Bet patīseiba vīna: “Vīna zeme, vīna tauta, vīna tāvu volūdeņa.”
A. B.
Komentāri