Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Mōras zeme

“TAUTA SPĒJ BYUT VĪNŌTA”

Publicēts: 15. janvāris 2021 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 4 min Komentāri (0)
Dalies:
“TAUTA SPĒJ BYUT VĪNŌTA”
1991. goda janvars. Zaķusola.

Runojūt par Atmūdas kulminacijas punktu – Barikažu laiku, ir jōsōk runōt jau par pošu cīņas pret prettautiskū varu sōkumu. Tei aktivi sōcēs 1990. goda rudinī ar Tautas frontes nūdaļu veidōšonu, Baltijas ceļu. Tū vēļ sauc par Dzīsmōtū revoluciju vai Gorbačova “perestroikas” beigom.

Vēļ sovu atmiņu sōkumā grybu pasaceit svareigu lītu – tōs ir munas atmiņas un muni īspaidi, izpratne par tū dīnu nūtykumim, un jī byus atškireigi nu tūs cylvāku vīdūklim, kuri barikažu procesus skatejōs televizorā vai klausējōs radio. Dēļ tō ir sōpeigi klauseitīs sprīdelējumus par Barikažu laiku nu cylvākim, kuri tur nav pīsadalējušīs; jīm televizorā ir licīs kai izklaide pi gunkura ar dzīdōšonu… Ir pagōjuši jau 30 godi nu tīm vēsturiskajim nūtykumim, bet pōrdzeivōjumi ir tai īsaspīduši atmiņā, ka līkās: tys beja tikai vakar. Pēc padūmju režima kara-spāka uzbrukuma Viļņas Televizijas tūrņa aizstōvim 1991. goda 13. janvara reitā, uzrunojūt cylvākus Latvijas Radio, Latvijas Tautas frontes vadeitōjs Dainis Īvāns un Romualds Ražuks aicynōja puļcētīs uz protesta manifestaciju. Naapbruņōti cylvāki devēs uz barikadem nu vysas Latvijas. Šōs 1991. goda 13.–27. janvara barikades ir navardarbeigas pretōšonōs pūsms Latvijas Atmūdas gaitā, kod Vacreigā un ap svareigōkajim strategiskajim objektim tyka caltas barikades, lai aizsorgōtūs nu īspējamō padūmju bruņōtū spāku uzbrukuma. Maņ pošam sēdēt pi gunkurim nasagōja, jo vajadzēja organizēt transportu, autobusus, cylvāku, pōrtykas, yudiņa nūgōdōšonu uz Zaķusolu Reigā, kur myusim vajadzēja sorgōt televizijas tūrni. Vēļ ļūti eisā laikā 13. janvarī vajadzēja samatynōt krōsneites, lai varātu poši siļdeitīs un sasiļdeit pōrtyku. Taipat vajadzēja sagōdōt molku leidz Zaķusolai ar rezervi, jo navarēja paredzēt, cik ilgi byus jōsorgoj. Myusu Saukas nūdaļas cylvākim vajadzēja sorgōt televizijas tūrni Zaķusolā, bet ar smogajom kravas mašinom uz Vacreigu vajadzēja vest pylnas kravas ar ceļtnīceibas materialim, metalim. Ari vajadzēja samatynōt nu dzeļžim tankežus izvītōšonai šaurajōs Vacreigas īleņōs, lai nūvārstu “Omon” vīneibu (PSRS Īkšlītu ministrijas kaujinīki) pōrsavītōšonūs ar bruņumašinom un tankim. Vēļ vysu laiku vajadzēja dūmōt par degvīlas rezervem, jō zīmas apstōkļūs padūmju tehnika vysu laiku beja jōdarbynoj, lai naaizsolst. Kravu pōrvītōšonu, pīgōdi objektim traucēja “Omon” vīneibu uzbrukumi, par kurim, lai jūs varātu apbraukt, ziņōja pa racijom speciali nūzeimāti cylvāki, kuri sekōja “Omon” lokacijom. 14. janvarī “Omon” uzbruka barikažu aizstōvim uz Vecmīlgrāvja un Brasas tyltim. Tyka apšaudeitas un dadzynōtas automašinas, pīkauti cylvāki. Reigā nūtyka Latvijas kompartijas Centralōs komitejas plānums, kurā CK pyrmais sekretars Alfrēds Rubiks breidynōja, ka Latvijas izastōšonōs nu PSRS nūvess pi profašistiskas totalitarō nūvērzīņa nacionalistiskas diktaturas restaurēšonas. Bet kai saceja Ivars Kezbers: “Mes navinnēsim ar karaspāku, bet ar gora spāku.” 15. janvarī “Omon” uzbruka Augstōkōs milicijas skūlas ākom Āgenskalnā. Kursantus pīkōve, izlaupēja skūlas īrūču nūlyktovu. 15. janvars beja vyssaspringtōkō dīna, jo ASK stadionā nūtyka Interfrontes mītiņš un beja draudi, ka tys varātu pōrsavītōtīs uz Vacreigu un izraisēt nakōrteibas, kas varātu kolpōt par īmaslu karaspāka īvesšonai. Ar kotru dīnu draudi pīauga un ari “Omon” uzbrukumi transporta leidzeklim uz celim un tyltim. Cylvākus trameigus darēja dramatiskī nūtykumi Leitovā. Vēļ lyka nervozēt tys faktors, ka Latvijā beja izvītōts Baltijas apgobola armijas štabs. Barikažu uzdavums beja napīļaut Padūmju savīneibas militarū agresiju un strategiski nūzeimeigu objektu ījimšonu. Ar barikadem izadevēs vysai pasaulei parōdeit, ka tauta spēj byut vīnōta un breiveibas dēļ ir gotova upurēt daudz kū. Mes visi jutamēs ļūti vīnōti. Vīnolga, voi cylvāks beja nu piļsātas voi nu laukim, krīvs voi latvīts, visi breivi sasarunōjōs cyts ar cytu. Nu molas vyss izaskatējōs kai filmōs, bet vajadzēja apsazynōtīs, ka tei ir realitate, ka vyss nūteikūšais ir pa eistam. Ļūti lelu atbolstu šajōs dramatiskajōs dīnōs deve Krīvijas PFSR Augstōkōs Padūmes prīkšsādātōjs B. Jeļcins, kurš Tallinā aicynōja nu Krīvijas Federacijas teritorijas dīnestā īsauktūs karaveirus napīsadaleitīs akcijōs pret civilīdzeivōtōjim. Bet Vitebskas 103. gaisa desanta divizija atsasacejōs dūtīs uz Reigu. 17. janvarī barikažu aizstōvji izsludynōja trauksmes stōvūkli, jo Interfrontē ītylpstūšō Latvijas streiku komiteja paziņōja, ka Latvijā nūdybynōts fašistisks režims. Lai izmaklātu nūtykumus, Reigā īsaroda PSRS Augstōkōs Padūmes delegacija, kas, atsagrīzusēs Moskovā, paziņōja, ka Latvijā jōīvīš PSRS prezidenta pōrvaļde. 20. janvarī ap 100 000 demonstrantu Moskovā protestēja pret PSRS vardarbeibu Baltijas vaļstīs un prasēja M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo un V. Krjučkova atsakōpšonūs sakarā ar 13. janvara upurim Viļņā. Un 20. janvara vokorā “Omon” un nazynoma kaujas grupa uzbruka Latvijas Īkšlītu ministrijas ākai, kuras apsardze beja pastyprynōta ar Bauskas rajona milicijas darbinīkim. Uzbrukuma laikā gōja būjā pīci cylvāki. Vēļ daudzi barikažu daleibnīki tyka īvainōti. Pēc vardarbeibas Īkšlītu ministrijai jauni uzbrukumi vairōk nanūtyka, jō pasaules reakcijas un spīdīņa rezultatā padūmju vara vairs naatsaļōvēs turpynōt vardarbeibu. Demokratija beja uzvarējuse, un turpmōk politiskī procesi myusus izvede breiveibā. Par zaudējumim Barikažu laikā: pīcas dzeiveibas tyka zaudētas “Omon” uzbrukumā pi Īkšlītu ministrijas, vēļ vīns nūšauts agrōk Vecmīlgrāvī, un vīns cylvāks gōja būjā, jau vōcūt nūst barikades. Vēļ jōpīmiņ apšaude uz tyltim, celim, cylvāku pīkaušona un aplau-peišona, draudi. Īgyvums: vīnōteiba. Itamōs gryutajōs dīnōs cyts cytam paleidzēja ar vysu, kū vīņ varēja. Jo vajadzēja sasasiļdeitīs, varēja īkōpt jebkurā autobusā. Taipat dalējōs ar ēdīni, dzeramū. Vysgryutōk beja nūorganizeit dežuras nakts maiņōs – vajadzēja stōdeit grafikus. Jā, tod varēja saceit, ka mes ejam uz barikadem, lai cīneitūs par vysa veida breiveibu, par Dzimtini. Bet tod vēļ nabeja zynōšonu, beja tikai nūjausmas par patīsajim “perestroikas” organizatorim un sponsorim. Tod bejom ari tai ībīdāti ar vēsturi un nūtykumim, ka nabeja laika apsasēstīs un paanalizēt situaciju, nabeja pīejama ari objektiva informacija. Vīnolga kaidas tauteibas voi ticeibas cylvāki, kuri gōja uz barikadem, es dūmoju, nav gribējuši taidu iznōkumu, taidu dzeivi, kaidu asam spīsti dzeivōt tagad. Tagad ir tikai nūmaineiti īrūči – tanku, bruņumašinu un automatu vītā ir korons. Lai jyusim visim stypra veseleiba, lela mīlesteiba un pōrticeiba!

Andrejs STRUŠELS

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.