Rindā dzimu, rindā augu,
Rindā mūžu nodzīvoju…
Nu jau kādu brīdi esam situācijā, kad šo ne sevišķi seno ironisko dziesmu, kas tika sacerēta padomju tirdzniecības “godam”, piedzīvojam ne sapnī, bet īstenībā. Jā, veselība un dzīvība saudzējamas. Sevišķi tad, kad mūsu politiķi gadu desmitiem “mirdinājuši” veselības sistēmu līdz slieksnim, kad valsts nespēj parūpēties par nepilnu procentu tautas – vairāk nekā 2000
kovid
smagi slimo mūsu valstī nedrīkst būt, jo citādi sabruks visa veselības sistēma. Kā nesabrukt, ja medmāsas un dakteri aiztriekti turp, kur viņi spēj nopelnīt maizi savai ģimenei? Kā nesabrukt, ja slimnīcas optimizētas, pārprofilētas, iznīcinātas? Un nu mēs salstam rindās pie veikaliem, pie pasta. Sevišķi skumji tas tamdēļ, ka daudzos veikalos ierādīta vieta bankomātiem. Kādā veikalā novēroju, kā pati vadītāja mācīja apsargu, lai paver durvis un pajautā, vai kāds negaida tikai bankomāta dēļ. Citā atkal apsargs, sajutis reiz iespēju parādīt savu niecīgo dvēseli visā krāšņumā, ņirgdams iespieda rokā sievietei groziņu, lai arī viņai bija tikai jāizņem nauda bankomātā: “Veikala telpās drīkst atrasties tikai tie cilvēki, kam rokās groziņš!” Nu ko, katram varas ārprātam allaž padodas tādi paši ārprātīgie. Uz priekšu! Uz saaukstēšanos rindās pie veikaliem tajos brīžos, kad kārtējā niecība cenšas izrādīt savu varu.
Iveta DIMZULE
ATTĒLĀ: rinda pie kāda veikala Viļānos. Šiem cilvēkiem nepieciešams tikai bankomāts, bet tāpat jāgaida un jāsalst.
AUTORES foto
Komentāri