Izdevnīceibas vaļdē ir: Pīters Keišs, Osvalds Zvejsalnieks un Jōņs Eļksnis. Pošlaik ar izdevnīceibu sasadorboj: redaktore Valentīna Unda, maketētōja dizainere Stella Eļksne, datoriste Līvija Kalvāne, maketētōja dizainere Solveiga Sarkane, grōmatvede Ilona Žukovska. Leidz šam izdūtas ap 600 nūsaukumu grōmotas latvīšu literarajā volūdā, latgalīšu rokstu, krīvu un angļu volūdā. Tymā skaitā izgōjis “Tāvu zemes kalendars” 82 godagōjumūs. Pošlaik jau sagatavōts 83. godagōjums, bet myusu izdevnīceibai tys ir 32. godagōjums. “Tāvu zemes kalendars” ir kulturvēsturiska un literara godagrōmota, kas izīt nu 1939. goda. Te teik publicāti jaunōkī roksti Latgolas vēsturē, kulturvēsturē, medicinā, lauksaimnīceibā, literaturā, publicistikā un roksti par vēļ daudzim cytim tematim. Te teik īvītōts ari Rēzeknes–Aglonas diecezes prīsteru saroksts. Tagad, taipat kai kotru godu, regulari izīt latgalīšu literaturas almanahs “Olūts”. “Olūts” sōcis izīt 1943. godā. “Olūta” 7. laidīņs izgōja trimdā 1947. godā. Pēc tam almanaha izdūšona apsastōja. “Olūta” izdūšona atjaunōta 1992. godā. Tagad jau izgōjuši “Olūta” 26 laidīni. Myusu izdevnīceibā nu tim izgōjuši 19 laidīni. Šūgod izdūtas grōmotas: Henrihs Kivlenieks “Kalupe un kalupieši”, 4. papyldynōts izdavums; Aleksandrs Mihailovs “Politiskās represijas un likteņi”, 2. papyldynōts izdavums; Anita Graudiņa “Plōciņu Mase roksta”; “Olūts”, literaturas almanahs 19. (26.) laidīņs. Kotru godu izdevnīceiba dōvynoj “Tāvu zemes kalendaru”, “Olūtu” un ari vairōkas cytas grōmotas Latgolas piļsātu un pogostu bibliotekom. Tagad nadaudz par myusu volūdu. Vēļ 90. godu sōkumā bejušais Vladislava Lōča izdevnīceibas darbinīks, filologs un lobs latgalīšu volūdas zynōtōjs un latgalīšu literaturas vēstures pētnīks Viktors Vonogs (1920–1995) Latgolas Pētnīceibas instituta sanōksmē Daugavpilī saceja, ka “mums ir loba raksteiba, tōpēc nikas nav jōmaina”. Bet tagad jau garōku laiku daudzus laseitōjus, radio un televizijas klauseitōjus un skateitōjus, taipat ari Austrumlatvijas koncertzāles apmaklātōjus uztrauc latgalīšu volūdas pošreizejais stōvūklis. Pyrms kaida laika par tū raksteja ari kinorežisors Jōņs Streičs, ka “latgalīšu volūda ir atgryusta par symts godim atpakaļ un īgryusta Vitebskas guberņā”. Dīvamžāļ daudzi myusu dīnu raksteitōji un runōtōji ir aizmērsuši voi nazyna, ka pošreizejō myusu raksteiba un pareizruna bolstōs uz daudzim pētējumim un uz daudzu autoru saraksteitom latgalīšu volūdas gramatikom. Pēc drukas aizlīguma atceļšonas 1904. godā latgalīšu volūdas gramatikas sarakstējuši: Ontons Skrinda, Vladislavs Zeimaļs, Stanislavs Kambala, Valerija Seile, Francis Trasuns, Pīters Strods, Francis Zeps, Seimaņs Svenne, Pīters Baško un Krīvijā Vera Daškeviča. Taču pēc tam 1927. goda 10. februarī Izgleiteibas ministrija īcēle komisiju Latgaļu ortografijas izstrōdōšonai šaidā sastōvā: prīkšsēdis Pīters Strods un lūcekli Valerija Seile, Jōņs Turkopuļs, Francis Kemps, Francis Zeps un sekretars Bronislavs Spūļs. Komisija strōdōja vairōk kai godu un 1928. goda 7. aprelī paraksteja vīnōšonūs par ortografijas lāmumim. Pēc jaunōs ortografijas īvīsšonas beidzēs izlūkšņōšona Latgolas presē. 1933. godā izdūta Pītera Stroda “Pareizraksteibas vōrdneica”. Vōrdneicai ir plašs gramatikas īvods. Pēc 1990. goda vōrdneica izdūta vēļ trejs reizes. Padūmju godūs Latvijā latgalīšu volūdā grōmotas naizdeve. Bet trimdā (Vōcijā) labi dorbōjōs latgaļu izdevnīceiba Vladislava Lōča vadeibā, kas izdeve daudz latgalīšu grōmotu, avīžu un žurnalu. Trimdā dorbōjōs ari Latgaļu pētnīceibas instituts, kas pēteja Latgolas vēsturi, volūdu un literaturu. Te īpaši atzeimejami Mikelis Bukšs un Leonards Latkovskis, kuri nūsadorbōja ar latgalīšu volūdas, literaturas un vēstures pētnīceibu. Mikelis Bukšs ir uzrakstejis daudzus zynōtniskūs dorbus, tymā skaitā “Latgaļu literaturas vēsturi” (1957), “Latgaļu volūdas gramatiku” ar Jura Placinska “Pareizraksteibas vōrdneicu”. Obas grōmotas īsītas vīnūs vōkūs. 2. izdavums izgōjis 1973. godā. Miķeļa Bukša gramatika bolstōs uz 1928. godā apstyprynōtū latgaļu ortografiju. Te vyss saceitais byutu jōīvāroj myusu dīnu autorim, skatuves, radio un televizijas runōtōjim. Daži zynōtnīki ir atzeimējuši, ka myusu volūda faktiski bolstōs uz myusu zemnīkim. Tagad myusu lauki ir palykuši tukši, tōpēc turpmōk var byut nu zemnīkim mozs atbolsts. Pareizi reikojās Latgolas katōļu Bazneica, kas izdūd lyugšonu un ari cytas grōmotas vysim labi saprūtamā un pareizā latgalīšu volūdā. Lai Dīvs paleidz saglobōt myusu skaidrū volūdu! Apskotūt dažu myusu vītejūs autoru naseņ izdūtas grōmotas, ir radzams tūs zamais mōkslinīciski poligrafiskō nūformējuma līmiņs. Tōpēc var saceit, ka dažim grōmotu maketeitōjim nav zynoma atsevišku grōmotas elementu funkcionali kompozicionalō nūzeime. Pēc pi myusu pījimtōs kōrteibas, grōmotas poligrafiskū nūformējumu izstrōdoj izdevnīceiba, saskaņojūt tū ar tipografiju. Pasateicūt šaidai kōrteibai, sasnāgta kotra izdavuma poligrafiskō nūformējuma atbiļsteiba tō saturam un uzdavumam, tai ari tipografijas īspējom, kas veiks ražošonas dorbus. Taču grōmotas vērteiba ir atkareiga nu tōs satura un mōkslinīciski poligrafiskō izpiļdējuma kvalitates.
Jōņs EĻKSNIS
Aijas MIKELES-STRUŠELES foto
Komentāri