“Muna dzymtō puse – Rykovas pogosta Soloviersi. Tī jūprūjom vēļ ir vacais klāvs, kas Ulmaņa laikūs byuveits nu kōrteigim laukakmiņim. Nu sātas gon daudz kas vairs nav palicis. Tyvōkū vai tōlōkū vītu cylvāki nūplāsuši vysu, kū varēja. Pogolmā izaudzis kōrteigs mežs, jo mes jau gondreiž 40 godus asam visi prūm nu Soloviersim. Kod atbraucam sakūpt tyvinīku kapeņus Rykovas kopsātā, aizbraucam leidz myusu dzymtas sakņu vītai. Dāli īt pasavērt, kas vēļ nu sātas palicis, bet es palīku mašinā, jo naspēju skateitīs uz pūstu, kas volda tī, kur muni seņči īguļdēja smogu dorbu. Bet nu jau ari uz Soloviersim naspēšu braukt: munu sirdi pušu plēš sōpe par nūpūsteitū krystu. Myusu sātas pogolmu nu ceļa atdalēja nalels žūgs, aiz ceļa atsarodōs vīns nu myusu cīma krystim. Stabeni beja pamateigi ībetonāti, jumteņš taiseits nu skōrda, nūkrōsōts zaļā krōsā. Kristus tāls veidōts nu metala. Nazynu, cik nabadzeigam jōbyut cylvākam, lai dažu klēpju molkas un dažu kilogramu metala dēļ iznīcynōtu Dīvam veļteitu vītu. Un divi kvadratmetri zemes nivīnam lauksaimnīkam gyvumu nadūd,” stōsta Irēna. Naatcerūs, kur lasēju teicīni par cylvāku, kurš, izdemolejūt Kristum veļteitu vītu, nūgalynoj Cylvāku sevī. Varbyut tys pat ir labi, ka šūbreid pasaules valdūšajā haosā dzeivōt vīglōk tam, kurš nadūmoj par goreigom vērteibom, bet īt pōri seņču veikumam bez dūmom par morali? Jo golvonais ir peļņa naudā šeit, vērs zemes.
Iveta DIMZULE
ATTĀLĀ: Ragaušu sātas krucifikss, prīškā Irēnas tāvs Jezups Ragaušs un kaiminīne Matilde Putniņa.
Foto nu Irēnas Boļšakovas albuma
Komentāri