Izlasīju “Latvijas Avīzē” bargu kritiku par Putina tiešo līniju, kad viņam varēja piekļūt jebkurš iedzīvotājs. Tas esot blefs – raksta mūsu
pareizā
prese. Mana bijusī kaimiņiene, kura nu dzīvo Maskavā, saka, ka pēc tam, kad viņas kaimiņš pasūdzējies par cūcīgo atkritumu poligonu viņa vecāku ciematiņa tuvumā, divu dienu laikā esot viss sakārtots. Var jau pasmīnēt par to, ka cilvēkam par atkritumu izgāztuvi jāsūdzas prezidentam. Bet ja vairāk nav kam sūdzēties? Lūk, fragments no Viļānu novada iedzīvotāja vēstules:
“Par mūsu putekļaino ceļu Viļāni–Ružina ir gan avīze rakstījusi vairākkārt, gan dome zina, bet mēs jau daudzus gadus esam spiesti rīt putekļus, dārzos viss ar smiltīm pārklāts – gurķi, puķes, kāposti. Mēs esam sūdzējušies gan ceļu uzturētājiem, gan vietējām varas iestādēm – neviens pat ausu nepakustināja.”
Tā ka varbūt nebūtu par sliktu, ja mūsu kungus un kundzes kāds
pakustinātu
. Kas tieši – nezinu. Latvijas prezidents dzīvo pilī – viņam neviens Latvijas iedzīvotājs nevar pasūdzēties. Interesanti būtu uzzināt, kad Levita kungs ir runājis ar kādu Apes vai Latgales iedzīvotāju. Un vai vispār viņš zina, kur tā Latgale atrodas, kā te saimnieko vietējie
dūzīši
? Kad viņi, kaut vai mazāka ranga priekšnieki, ir runājuši ar ciemu iedzīvotājiem? Vai kāds no priekšniekiem ir pēdējo divu triju gadu laikā bijis Krukos, Belobabinā, vai kāds zina, kā cilvēki dzīvo Kristceļos, Petuškos, Soboļevā, Račiņu vai Kromonu ciemā? (Dod Dieviņ, lai šie un daudzi citi ciemi un viensētas vēl saglabātos ne tikai kartē, bet arī dabā.) Vai kāds ir apzinājis, cik patiesībā ir palicis iedzīvotāju Asinkos un citos ciemos, kuru nosaukumi saglabājušies novada kartē? Latvijas priekšnieki, ievēlētie un ieceltie, spriež par daudzām it kā svarīgām lietām: spriež valdībā, Saeimā, domē. Tikai pagaidām tiem, kuri vēl palikuši bijušajos ciematos, diez vai ir no tās spriešanas kāds ieguvums. Nesen viens “RV” lasītājs pēc TV pārraides par Krievzemes prezidenta preses konferenci izteicās diezgan kritiski – sak, izrādīšanās, nekas vairāk. Nu kā tad bez izrādīšanās? Bet ir arī citi viedokļi. Piemēram, Jānis no Viļāniem lūdza redakciju nodot Latvijas prezidentam sveicienus un ielūgumu atbraukt uz Dekšārēm vai Viļāniem. Agrāk priekšnieki regulāri braukāja pa pagastiem (toreiz teica – pa ciema padomēm). Ulmanis savulaik esot bijis ne tikai Rēzeknē vai Ludzā, bet arī Abrenes apriņķa pierobežā – Purmalā. Vai mūsu pašreizējais prezidents zina, kur atrodas Malnava, Obeliški vai Putrīši? Bet arī tur dzīvo (vēl pagaidām dzīvo) cilvēki, kuri pat valsts svētkos nevar redzēt prezidentu, tāpēc ka Latvijas Televīzijas viļņi līdz pierobežas ciemiem nenonāk. Te, piemēram, smīkņā par Latvijas brīvās valsts cenzūru, kas aizliedz tautai skatīties te vienas, te citas TV pārraides. Tante Broņa no Pērtnieku puses joko: sak, varbūt Kariņš vai Levits izdos pavēli noņemt Krievijas TV raidiekārtas, kas atrodas puskilometra attālumā no Latgales pierobežas ciemiem (ja vien par ciemiem var saukt to vienu vai divas apdzīvotās mājas, kas palikušas). Ulmaņlaikos latgalieši, kuru īpašumā bija nelielas zemes platības vai īpašuma vispār nebija, vasarās brauca strādāt uz Vidzemi vai pat Kurzemi. Tagad esam progresējuši – latgalieši strādā Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā un citur. Te, pie mums, ciemi tukši. Bet par šo tēmu nerunā ne valdības sēdēs, ne Saeimas plenārsēdēs. Tur svarīgāki jautājumi dienas kārtībā (piemēram, jaunu partiju dibināšana, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās kāds ierēdnis nepaliktu bešā). Un visbeidzot – dažas frāzes no vēstules, ko man atsūtījis Viļānu novada iedzīvotājs Ivars B. Esot izlasījis vispareizākajā, t. i., “Latvijas Avīzē”, rakstu “Cars skrūvē lampiņas”. Raksta temats: kaimiņvalsts prezidenta kritika par to, ka, izliekoties par labiņu, esot uzklausījis pat tādas niecīgas sūdzības, ka tur kaut kur Aizbaikālā
činavnieki
ciemata iedzīvotājiem liekot pašiem uzkrāt un izvest atkritumus uz izgāztuvi. No vienas puses – it kā jau nevajadzētu Valsts prezidentu traucēt ar tādiem jautājumiem. No otras puses… Nu jā, katrs lauku ciematā dzīvojošais zina, ka uz vietas sūdzēties nav kam. Pažēlosies vietējās varas pārstāvjiem, līdz trešajai paaudzei tev to pieminēs, toties sūdzības nesadzirdēs. Tādu piemēru redakcijas rīcībā nav mazums. Bet ko tu stipram padarīsi? Pasūdzēsies – priekšniecības nežēlastības peļķē iekritīsi…
Māra NIZINSKA
Komentāri