– Grafs Borhs beja lels literats. Jys saraksteja odu par sovu sīvas-tāvu, Vidzemes gubernatoru Džordzu Braunu, par jō dzeivi un darbeibu. Brauna meita Eleonora beja myusu Mihala Borha sīva, 13 godus jaunōka. Ļūti lela mīlesteiba beja jūs storpā. Jī dzeivōja Varakļōnu pilī, jūs giminē pīdzyma septeņi bārni. Borhs, byudams Pūlijas vaļsts diplomats, saraksteja dzejūli “Poema par Pūlijas karaļa Stanislava II varūneigū izglōbšonūs”, apraksteidams vysu jō dzeivi, darbeibu. Poemā teikts ari, ka Borhs ir aizstōvējis Pūlijas karali nu sazvērnīku uzbrukumim un pats ticis īvainōts. Sakarā ar tū karalis ļūti bogōteigi apbolvōjis myusu grafu Borhu, pīškirūt jam un vysai jō dzymtai grafa titulu. Te navar pīkrist šai versijai, varbyut, ka tyka atjaunōts grafa tituls, jo grafa tituls Borhu dzymtai tyka īgyuts ļūti seņ. Bet vysinteresantōkais Mihala Borha daiļdorbs ir “Varakļōnu piļs sentimentalais dōrzs”. Šei poema “Sentimental” ir saraksteita franču volūdā, un tei latvyski iztulkōta kai “Varakļānu pils Jūtu dārzs”. Poemā apraksteitas jaunekļa gaitas, kod jys dzeivē sasaskar ar dažaidom lītom – mīlesteibu, naidu, nōvi utt., sastūp dzeives ceļā dažaidus tālus. Mes 2019. godā īsasaistejamēs Latvijas Nacionalōs bibliotekas kūpprojektā “Neredzamā bibliotēka”. Varakļōni beja izvālāti kai vīna nu naradzamōm bibliotekom, jo Borham sovā laikā beja pīderējuse miļzeiga biblioteka ar vairōk nakai 8000 grōmotu. Grōmotas bejušas dažaidas, pat nu 16. godsymta. Par dobaszineibom, par fiziku, kimiju. Grafs beja ļūti zynōtkōrs, jys beja izpētejis, nu kō rūnās zibiņs, kai rūnās elektreiba. 18. godsymtā jau runōja par elektreibu! Sōkūtnēji biblioteka beja šajōs telpōs, kur atsarūnam (muzeja direktores kabinetā), tikai te nabeja itōs storpsīnas. Te beja ari grafa Borha dorba kabinets. Par tū līcynoj sīnas gleznōjumi – 18. godsymtā bibliotekōs uz sīnom tyka gleznōti greķu filozofu portreti. Tikai pēc poša Mihala Borha nōves 1811. godā biblioteka tyka pōrnasta uz blokus asūšū mōju pi piļs. Tū mōju pabeiguse ceļt grafīne Eleonora. Bez bibliotekas pilī bejis ari miļzeigs arhivs, kas saturējis visas Borhu dzymtas vēsturi – piļu, muižu, pusmuižu dokumentus, inventarizacijas aktus saisteibā ar 1778. godu (Varakļōnu piļs byuvēta nu 1783. leidz 1789. godam). Varakļōnu muiža pastōvēja jau 1600. godā, tikai tei beja cytā vītā – Kozsolā. Kod tyka uzcalta piļs, vacō muiža palyka tukša. Tod tī izmytynōja ubogus. Tōdēļ sōkumā tū vītu nūsauce par Ubogmuižu. Tod ubogi tī sōka turēt kozas. Pamozam tei vīta atsateistējōs, rodōs pat saiminīki. Tai sādžu nūsauce par Kozsolu. Borham ir ļūti interesantas poemas. Bet mes napaspējom izpēteit poemu par Pūlijas karali Stanislavu II, jo mums vysu iztraucēja kovids. Pārņ rudinī beja īcarāts pasōkums saisteibā ar šōm poemom. Obas poemas – par Stanislavu II un “Varakļōnu sentimentalais dōrzs” atsarūn Latvijas Nacionalajā bibliotekā. Vēļ jōpībylst, ka grafs Mihals Borhs beja progresiva persona tymā laikā. Jys labi prota ari latvīšu volūdu, na tikai pūļu, latinu, franču. Jys sovai sīvai vēstules raksteja franču volūdā, ļūti dzejiskas, liriskas, ļūti skaistas, ar mīlas vōrsmom pīpiļdeitas. Muzeja ekspozicijā var apskateitīs divas nu franču volūdas tulkōtōs vēstules.
– Kaids liktiņs ir bejis Borha bibliotekai un arhivam?
– Dalēji biblioteka beja aizvasta uz cytom Borha muižom, izdaleita meitom pyurā. Tikai nalela daleņa grōmotu ir Latvijas Nacionalajā bibliotekā. Par pōrejōm nav zynoms, kur kaida atsarūn, jo pa vysu pasauli tōs grōmotas aizkleidušas. Bet daļa grōmotu Pyrmō pasauļa kara laikā tyka sadadzynōtas. Karaveiri tōs matuši gunkurūs, bet nu plōnajim papeireišim, kas beja grōmotōs pirms reprodukcijom, jī tynuši cigaretes. Bet arhivs Pyrmō pasauļa kara laikā izvasts uz Krīviju, vālōk pōrvasts uz Ļvovu, tūreizejū Pūliju (tagadejū Ukrainu). 2013. godā mums beja īspēja aizbraukt uz Ļvovu tū arhivu pēteit. Ļūti lels un miļzeigs tys arhivs. Tod mes dīmžāl navarējom vysu arhivu apsavērt, bet šūbreid Borha arhivs pīejams ari digitalā versijā internetā:
http://bazy.oss.wroc.pl/kzc/view_fond.php.
– Vai Borhs pēc tauteibas beja pūlis?
– Tai var saceit, bet faktiski Borhu dzymta cālusēs Italijā, Neapoles karalistē. Vālōk dzymtas vīns zors īnōk Vōcijā, Pomeranijā, ūtrs zors – Pūlijā, bet trešais zors īplyust Livonijā. Tōpēc Borhu gerbūnī ir trejs kraukli, kas aplīcynoj itūs trejs dzymtas zorus. Un krauklis ir kai dyžciļteibas simbols gerbūnī. Borhi ir dyžciļteiga dzymta.
– Kōpēc Borham beja tik eiss myužs?
– Nikur nav apraksteits, ar kaidu slimeibu jys ir slimōjis, kuru jys varbyut dabōjis, ceļōdams pa ōrzemem. Bet nu 1790. goda jys dzeivoj pilī, vairs nikur nabrauc. Miris 1811. godā un, kai raksteits vēstures olūtūs, ar nazynomu slimeibu. Ōrsti naspējuši nūteikt, ar kū jys bejis slyms. Mums vēļ ir lela meikla par sīnas gleznōjumu restauracijas zālē pyrmajā stōvā – tīši taids pats gleznōjums kai Varakļōnūs ir ari Cēsu Jaunajā pilī. Kai var byut divi leidzeigi gleznōjumi? Mes nazynom gleznōjuma autoru, bet pīļaunam dūmu, ka tys pats arhitekts Vinčenco Macotti, kas projektējis gon pili, gon parku, gon Svātō Viktora kapelu un katōļu draudzes bazneicu, beja ari mōkslinīks. Jys te nūdzeivōja 15 godus. Nūskaidrōt vēstures faktus nav tik vīgli. Bet cytu reizi atbiļde atnōk pavysam nagaideiti. Godim pētej, rūcīs dokumentūs un internetā, un nikō nav. Un tod kai Dīva zeime nu dabasim atīt kaida ASV pētneica, kas ceļōja pa Baltijas vaļstim: jei beja izpētējuse par Svātō Viktora pīšlim myusu Varakļōnu draudzē, kas atvasti Borha laikā. Izarōdīs, ka pats Mihals Borhs bejis Romā un uzrakstējis pavestam lyugumu, lai jam izsnādz pīšļus – relikvijas. Ir pat taida vēstule, atrosts dokuments, kurā teikts, ka Borhs atsarūn Romā, ka pēc trejom dīnom jys dūdās prūm, ka grib pīšļus vest prūm. Tymā laikā bejuse lela mūde bazneicōs izlikt relikvijas. Un par lelu izbreinu, pavests dūd atļauju. Cytim vajadzējis gaideit mēnešim ilgi. Nav zynoms, kōpēc Borhs beja īgivis taidu labvēleibu pi Romas pavesta.
– Paļdis par sarunu!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri