Grōmotas atvēršonas svātki jeb “Plōciņu Mases večerinka” pagōja sirsneigā gaisūtnē. Cīmeņu beja daudz. Ar muzikalu prīkšnasumu prīcynōja garmanists Pīters Dauguļs. Sirsneigus video apsveikumus Plōciņu Masei veļtēja Agris Bitāns, Raimonds Krasinskis, Ruta Suseja, Valentīna Deksne, Elīna Prusaka, ASV vijūļneica Aija Izaka. Videosveicīni izskanēja ari Arņa Slobožanina dzīsmē “Myužeigs skaistums”. Plōciņu Mases raksteitōs vēstules laseja InāraDaugule un Žeņa Čudare, Pensionaru dīnas centra dramatiskōs kūpas “Kur gan citur” daleibneicas, ar gastinču klēpi beja īsaradīs Andris Eriņš nu Drycānu. Prūtams, ari autorei beja kū stōsteit un cytus smīdynōt. “Lels paļdis Plōciņu Mases šyupeļam – “Rēzeknes Vēstīm” un O, Vaušam; paļdis labdarim A. Bitānam, R. Krasinskim, G. Turlajam, paļdis Latgolas Kulturas centra izdevnīceibai un visim laseitōjim!” saceja Anita Graudiņa. “Lai visim ir myužeigs skaistums! Smaidit un krōjit laimes hormonus!”
Pēc grōmotas prezentacijas uz sarunu aicynōju autori Anitu GRAUDIŅU.
– Kai pīdzyma Plōciņu Mase?
– Plōciņu Mase pīdzyma Dzīsmōtōs revolucijas laikā. Tys beja periods, kod tyka pasludynōta atklōteiba, vōrda un preses breiveiba, avīzē varēja jau breivi raksteit bez bailem nu cenzuras un bailem nu “stukačim”. Es tymā laikā “Rēzeknes Vēstīs” strōdōju par tulkōtōju, bet raksteit gribējōs jau seņ. Pyrmō Plōciņu Mases vēstule topa vosoras mōjeņā pi Rāznas. Raksteju, jo gribējōs saceit, kū redzi, kū dūmoj, un kritizeit. Septembrī tei vēstule tyka nūpubliceita. Tai ari dzyma tei Plōciņu Mase. “Rēzeknes Vēstis” ir jōs šyupeļs.
– Kai rūnās stōsteni – Plōciņu Mases vēstules?
– Jī kaut kai poši durās acīs. Maņ taida doba: gōju un purpēju, radzūt, ka, pīmāram, zōlōjā sasprausta šilteite “Šeit staigā tikai cūkas”. Redz, kai cylvākus par cyukom tur! Nasagribējōs jau nivīnu rōt un baksteit ar pērstu acīs, ka tu taids un taids esi. Izdūmōju, ka vajag pasaceit tū sovaidōk – caur smīklu prizmu. Sōku raksteit un smīdynōt cylvākus. Teicīni “Myužeigs skaistums!” palīnēju nu O. Rupaiņa. Tai tī feļetoni tūp ar ironiju un smaidu. Vōrdu sokūt, dzeive pasoka prīškā, par kū raksteit.
– Pastōv ari atgrīzeniska saite ar laseitōjim… Daudzi roksta vēstules Plōciņu Masei.
– Jā! Tī, kas beja izlasejuši pyrmū vēstuli, navarēja sagaideit nōkamū. Bazneicā sateikūt, vaicōja, kod byus nōkamō vēstule. Navarūt aizmigt bez Plōciņu Mases vēstules! Tod Plōciņu Masei sōka raksteit dzejnīks Klujs nu Cēsīm, nu Kurzemes – Tenča-Goldmane, raksteja Leontīne Kolneja. Pa šai dīnai roksta Pīters Meikstums nu Kaunatas. Beja ari skorbas vēstules, sok, kaidā jei tī volūdā runoj un kū jei tī gvelž? Idejas vēstulem īrūsynōja ari cylvāki. Atcerūs vīnu epizodi. Eju pi lelō tērga, bet tī pīturā stōv vīna pazeistamō. Jei maņ soka: “Uzroksti par tū radiatoru Audriņūs.” Nasaprotu, par kaidu radiatoru jei runoj. “Mums Audriņūs dōrzs, bet tī blokus tū radiatoru sōka byuvēt.” Tod saprotu, ka runa ir par radaru.
– Vai dzeivē bīži nūteik kas smīkleigs?
– Kas maņ pādejā laikā ir bejis vyssmīkleigōkais? Tys atsaklōja
, kur maņ ir Plōciņu Mases blogs. Tū es vēļ naasu eisti apgyvuse, bet vēstules, kū sajēmu nu napazeistamim, navēru vaļā. Tod vīnu dīnu tōs atvēre muna meita un soka: “Mam, tev te vasals lārums bryugōnu.” Kaidas tik vēstules jī naraksteja: “Jūs daiļā sieviete! Cik jūs skaista un burvīga! Kā tev iet? Jautāju sev, kas būtu vajadzīgs, lai vakariņotu sveču gaismā ar šo eņģeli?”
(Smejās.)
Kaidi komplimenti! Bet kaidi mōjīni un pīdōvōjumi! Vīns roksta, ka jam smoga slimeiba, bet jam ir lela nauda, kū jys nūvālātu maņ…
(Smejās.)
Paļdis Dīvam, ka jys nav prasejis bankas kontu, bet tikai e-posta adresi. I vēļ cyts taipat raksteja, ka grib apveļteit mani ar lelu naudu. Tys maņ beja lels smīkls.
– Kas jyusus īprīcynoj dzeivē?
– Mani prīcynoj kotrs mirkleits. Es attaisu reitā acis – kōjas kustīs, rūkas kustīs, pa lūgu radzu kai biļdi dzaltonas kļovas, nu jau vīna nūbyruse. Tūs laimes hormonus gyunu ar vāzom uz 5. vydusskūlas pusi. Pretī īt bērneņš, pēkšni jys soka: “Lobreit!” Vari īsadūmōtīs! Es atcerūs bērneibu, ka mums lyka sveicynōt cylvākus, vysus, kas skūlā īnōce. Tys beja ļūti pateikami. Es vasalojūs ar kotru suneiti, kas skrīn pretim. Prīcojūs par vysu! Tī laimes hormoni pyrmkōrt rūnās nu smīšonōs, cytu reizi pošai saīt smīkli, cytu reizi ļaudis pasmīdynoj. Laimes hormonus dūd vāzōšona, kotru reitu mēginoju vysmoz 3000 sūļu nūīt. Maņ sūļu skaiteitōjs mobilajā. Tai turūs, paļdis Dīvam! Lai visim myužeigs skaistums napazyud!
– Paļdis par sarunu!
Aija MIKELE-STRUŠELE
Ivetas GRAUDIŅAS un A. BONDARENKO foto
Komentāri